|
|
|
Februāris 23., 2007
09:38
Rīts ir pārāk balts un žilbinošs.
|
13:13
izstaigājos pa auksto sniegu un tagad ir baigi forši. nosauluši vaigi un dibens.
|
13:17
man pēc uzrunas labpatiktos nelikt izsaukuma (izsalkuma?) zīmi, gluži kā vecākās grāmatās pirms valodnieki izdomāja, ka jāliek. nu kas var būt foršāks par skaistu uzrunu 'labdien.' bez izsaukuma zīmes? ar punktu vai daudzsološu komatu. tā pavisam mierīgi un nesatricinot nevietā.
|
16:52
Rakstu un dzēšu. Tas izskatās stulbi, tas ir mazsvarīgi, bet par to nav jārunā. Vispār man būtu jāpaklusē. Kaut kas šodienā nav.
|
17:29
Joprojām dzeru aveņu tēju no savas visforšākās krūzes. Uz tās ir izgrebts mans vārds un krūze ir pasaku debeszilā krāsā (nē, tur nav rakstīts ne uwa, ne Uva). Īsti atbilstoši man.
Tad, kad neesmu mājās, mamma to nobāž dziļāk plauktā, jo viņai ir bail, ka varētu šo krūzi saplēst.
Mūzika: The Russian Futurists - It's Not Really Cold When It Snows
|
17:53
He! Viens no tiem gabaliem, kas man patīk http://www.jaffa.lv/reilija/?p=74. Autore ir subjektīva, brīžiem tendencioza, bet man patīk. Tieši viņas blogā šķiet iepazināmies.
|
18:34
Gribēju kaut ko pastāstīt par sevi, bet izdzēsu. Viss viekārši - kaut kas nepatīk un 'delete'. Pie tā pierodot, reizēm gribās izdzēst arī skaļi pateikto.
Izdzēsu arī to, ka man sāp vēders. Cerot, ka no tā pāries. Un pārgāja arī.
|
18:44
Māsai uz galda glabājas aploksne no vecmammas ar uzraksu: "Atvērt tikai vārda dienā!" Redzams, ka aploksne jau pāris reizes plēsta vaļā un ciet, lai pārliecinātos, ka viss kā ierasts: "Nopērc, mazmeitiņ, to, kas pašai labāk tīk!"
|
20:38
Apdedzināt mēli ir pavisam vienkārši.
|
21:21
Izrādās, ka šim kompim austiņas pievienojamas priekšā, nevis aizmugurē.
|
22:05
ielīdīsim skapī un apsegsimies ar lielo segu.
|
22:32
kad istabā vēl nav aizvilkti aizkari un kamīnā kuras uguns, šķiet, ka viss tāds gaišs pat neiededzot gaismu. logos atspīd liesmas un sniegs uz palodzes iekrāsojas sarkanīgs.
|
22:47
Kaut kā dīvaini sāp.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |