|
|
|
Februāris 22., 2007
10:07
Labrīt!
Skatoties, ko vakar esmu sapukstējusi liekas, ka šodien būtu jāpaklusē.
|
10:22
brokastis esot dienas svarīgākā ēdienreize. ja vien sirdsapziņa ļautu, es estu saldējumu.
Mūzika: labrīt, putra!
|
10:48
Ir cilvēki, kas mani joprojām tur skype vai gaudiņos, bet necieš mani. Nu nesaprotu, kāpēc mani neizmet ārā.
|
12:29
zinu, ka ledusskapja dziļumos glabājas saldēti ķirši. ja jau es tos kārtīgi atkausētu, droši varētu ēst.
|
14:00
Pff. Tikko pārlasīju gadu vecas savas sūtītās vēstules. Toreiz man likās, ka tas ir labākais, ko spēju no sevis izspiest, bet tagad šķiet bērnišķības kalngals.
Ir skumji, ka satkties sanāk neīstajā laikā.
|
14:57
man liekas, ka mana kāja vibrē. tur kāds dzīvo. tuk-tuk.
|
16:20
Protams, protams! Tikko jūtos labāk, tā aizmirstu par antibiotikām un sīrupiem.
|
17:16
Uz dekoratīvajiem spilveniem nav paredzēts gulēt. Uz tādiem cilvēkiem arī ne.
|
20:29
Laikam visi palīduši zem siltām segām un klusē.
|
20:32
manā galvā pa tām ļodzīgajām un aprūsējušām trepēm uzrāpušies rūķi - pilns. krāsu rūķis, smaržu rūķis, garšu rūķis un skumju rūķis. un rāpjas vēl - viens pakaļ otram, drīz te nebūs vietas un tīru kafijas krūzīšu.
|
22:10
Neierasti nedaudz. Man atkal ir tāda veida sarunas ar interesantu, skaistu un gudru sievieti, tikai šoreiz tā ir cita. Un ir tā, ka šķiet, ka sakāmvārds 'daba nemīl tukšumu' ir piepildījies. Tās ir citas sarunas, uz citas nots, bet pēc tām man nav jāraud. Un es esmu neizpratnē.
|
23:01
Hkm. Nu man ir teikts, ka Demakovai esmu līdzīga (toreiz man bija brilles). Un Cinovskai arī. Un pat Vanillai. Bet to, ka tai dziedātājai Avrilai - to vēl neviens. Bet nu tagad pielīdzināja mani. Nevaru pat saprast, kura no pielīdzinātajām man vairāk glaimo (izņemot Demakovu).
|
23:35
visi rūķi aizgāja, palika tikai miera rūķis. dusmu rūķis ir prom un paņēma līdzi arī skumjo rūķi (viņi parasti ierodas kopā). ar šo rūķi esmu gatava pat dalīt gultu, ja viņš apsolīs pa nakti nepamukt zem gultas.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |