|
Februāris 21., 2007
10:53 Drīz man riebsies aveņu tēja. Un odziņas es neēdu. Bē!
|
11:15 Pēc putnupr ieteikuma aizgāju gulēt ar noēnotām acīm - viena dzeltena, otra zila. Sapņi tiešām krāsaini.
|
12:17 Visi ir slikti, tikai es laba.
|
17:23 ai, cik skaisti! pēcpusdienas seriālā bija tik skaista atzīšanās mīlestībā!
- es esmu atkarīgs. - es zināju! (viņa domā, ka viņš ir narkomāns (laikam)) - no tevis, pasaulē brīnišķīgākās sievietes.
|
18:08 Nē, laikam jāsāk rakstīt tikai priekš sevis.
|
19:20 Drīz es izšķaudīšu savas smadzenes un plaušas.
|
19:42 Es nevaru būt laba visiem, bet es varu būt vislabākā pati sev.
(c) Līva
|
19:50 Visiem viss ir vienalga.
|
20:29 Varētu iet uz māsas istabu, kur viņa ar draudzeni skaļi smiedamās skatās Titāniku. Viņām ir saldējums (to gan man nedod), divas lielās čipšu pakas, želejas tārpi un kaut kāds zaļš burbuļojošs ūdens. Es viņām parādītu, kā šāda filma jāskatās - raudot un puņķojoties.
|
21:23 Es vienmēr gribu patikt maz zināmiem cilvēkiem. Ja izdodas, es preicājos, bet, ja ne, tad es dikti bēdājos. Man vienmēr tas licies svarīgi - patikt. Bet tiem tuvākajiem, kas man pašai dikti, dikti patīk un, kuriem es droši vien arī, pret tiem es visbiežāk esmu tāda, kāda esmu: asa, riebīga, reizēm forša un patiesa. Patiesa visvairāk.
|
21:54 Sāp. Viss sāp. Ņēma un saraustīja gabalos. Tagad jāšuj kopā ar dzeltenu diegu.
|
|
|
|
Sviesta Ciba |