|
|
|
Janvāris 28., 2007
01:03
Arlabunakti. Sestdienai ir gana.
|
10:15
Labrīt, labrīt!
Te ir sniegs līdz ceļiem! Sēta izskatās neierasti - tāda pacelta uz augšu.
Bet kafiju gan vakarā nedzeriet - aizmigt nevar un pagulēt ilgi arī nevar.
|
10:52
Laikam šādā foršā laikā jāiziet izvēdināt galva.
|
11:02
Kad biju sīkāka (diezgan), ar kaimiņpuiku bijām izdomājuši, cik forši būtu, ja sasnigtu līdz tam lielajam kokam, ko pagājusājā gadā nozāģēja. Un tad zem sniega viss notiktu, būtu izraktas alas kā smilškastē. Visa pasaule būtu sniegs un nekad nenokustu. Toreiz mums likās, ka tiešām tik daudz var būt tās baltās masas. Un šodien līdzīgas asociācijas raisās. Varētu aiziet un pastāstīt, bet viņš to droši vien neatcerās.
|
11:36
Izmazgā zobus un jūties kā cilvēks.
|
14:09
Jocīgi, ka ir tikai nedaudz pāri diviem! Citā laikā būtu nesen modusies.
|
20:54
Tagad pa īstam viens no klasesbiedriem precas. Laikam var teikt, ka stafete ir sākta.
|
21:35
Tā vien gribētos Jums tik daudz ko izstāstīt, bet reizēm ir jāpaklusē.
|
22:06
"ne tā" mēs jūtamies tikai nezinot noteikumus.
|
22:15
Reiz kādā koncertā draudzenei/paziņai viens sīkais prasīja, kurā klasē viņa mācās (laikam bijām ieklīdušas ne tajā vecuma grupas pasākumā vai vienkārši cilvēku pulcēšanās sektorā). Viņa savas lielās acis bolīdama un melnās skropstas mirkšķinādama vēl nepaspēja neko atbildēt, kad pusītis prasīja, vai viņa iet septītajā. Neatceros, ko viņam atbildēja, bet to, ka viņai ir 27, nepateica.
|
23:45
Neierasta nedēļas nogale ir cauri. Tomēr visa kā jauna.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |