|
Janvāris 25., 2007
18:47 Čau! Es esmu atpakaļ.
|
18:55 Guļot vannā un sieviešu žurnālos lasot, kā pareizi jādzīvo, sapratu, ka es visu daru nepareizi. Vīrietis taču nedrīkst redzēt sievieti mājas drēbēs un bez kosmētikas. Un kur nu vēl saraudātām acīm vai - vēl ļaunāk - raudot. Vīrietim sievieti jāredz tikai smalkās mežģīnu zeķēs, svārkos un pavedinošā blūzītē. Citādāk nevar.
|
19:06 Visskumjākais brīdis vienmēr ir aizbraukšana, un to es atceros tikai tad, kad esmu iekāpusi busā, un viņa man atvadoties pamāj sasarkušām acīm.
|
19:50 Tikko iesaiņoju sen meklētu un nejauši atrastu dāvanu. Izskatās labi un es pati tādu vēlētos saņemt.
|
20:08 Man ir seši dažādi lūpu spīdumi/higiēniskās lūpu krāsas ar mērķi, lai lūpas nepierastu un nesprēgātu.
|
21:23 Es apbrīnoju cilvēkus, kas var necelt telefonu. It sevišķi svarīgu cilvēku zvanus. Pat tad, ja dusmojas.
|
23:30 Tagad es redzu, kā sievietes atriebjas saviem vīriem: vīna pudele, pina colada, nokavēts pēdējais transports uz otru Rīgas galu, telefona necelšana un beigu begās palikšana pa nakti pie draudzenes.
|
|
|
|
Sviesta Ciba |