|
Septembris 28., 2006
00:03 Kas notika ar Mazo Princi?
|
09:04 no rītiem viss ir citādāk.
|
09:33 Brīdī, kad izlasi nepublicēto informāciju uzzini vairāk kā citi, rodas neizpratne. Nu kāpec gan cilvēki nesaprot, kas notiek! Un kāpēc jau atkal piever acis izliekas neredzam? Kāpēc netiek ņemti vērā blakusapstākļi un abu pušu viedoklis?
|
10:06 Pieņemu, ka ir īstais laiks, lai dotos pagulēt.
|
13:28 nekā liela manī nav.
|
13:29 Pie ārsta iet negribu, negribu uzzināt analīžu rezultātus, negribu zināt, ko smaidīgi koķetais onkulis no rīta saskatījis. Negribu.
|
13:43 Izskatās, ka ir jau vakars.
|
16:53 Jūtos kā mazs bērns, kuru neviens neklausa.
|
19:01 Dārgā, Tavs slinkums ir apbrīnojams!
|
19:47 sāka skanēt 'video killed the radiostar' un iedomājos par nevienu citu kā holandiete
|
22:16 'Ja kāds saka, ka ar mani nav bijis labi, viņš melo,' raksta 14gadīga meitene draugos.
|
22:48 Man taču vidusskolā bija tāds dīvains priekšmets 'Mārketings'. Kur gan es esmu paslēpusi visus skaistos materiālus par reklāmu?
|
23:15 Pārmeklēju visus skapjus, kur varētu dusēt mani materiāli. Tur ir visa mana vidusskola - pat grāmatvedības, etiķetes un matemātikas klades. Un materiāli ar to, kā pareizi jāsien kaklasaite. Meklēšanas procesā atcerējos, ka matemātikas skolotāja ir aizgājusi no skolas. Man gan matemātika ne pārāk patika, pusis, kas man palīdzēja to mācīties, man interesēja krietni vairāk. Literatūra gan man patika, tur es daudz runāju. Un biju dusmīga, ka stundā, kad runāja par Kafku, es biju slima. Es taču tik daudz biju izlasījusi! Matemātikas stundās es gan daudz nerunāju.
Nu, jā. Materiāli par reklāmu ir kā zemē iekrituši.
|
|
|
|
Sviesta Ciba |