|
Septembris 7., 2006
13:14 Atļaušos pastāstīt savu šis nakts lielāko pārdzīvojumu. Nu tātad - es sapņoju (murgoju?), ka dzemdēju. Bērna dzimumu nezinu, viss bija vienkārši un mājās. Cilvēki īsti. Viss bija pārāk īsti.
Un no rīta man mugura sāpēja tik ļoti, it kā es tiešām visu nakti būtu cīnījusies ar kādu sevī.
Man laikam ļoti bail no tā, ka varētu kļūt māte, bija pat tāda fobija laikam.
Varbūt kādam pie rokas ir sapņu grāmata ar izskaidrojumu?
|
13:23 Pašlaik nav ne mazākās vēlēšanās kaut kur vakarā doties. Bet es jau lēnām dodos.
|
16:53 šāds laiks vilina uz zvilnēšanu gultā, tējošanu un nekā nedarīšanu.
|
|
|
|
Sviesta Ciba |