|
|
|
Augusts 16., 2006
07:50 - atskaite
Rīts sākās ar fakta konstatāciju - līst. Un lietussarga man nav, atstāju vakar darbā. Lēcas ilgi pretojās, lai veiktu savu uzdevumu, draudzējās ar skoropstām un niķojās (lēcas ir mans šā brīža top notikums), viss diezgan nervozi. Bet sameklējot kādu, kas mani pasargās no lietus, saņēmos un izgāju uz ielas. Bet tur viss bija forši - lietus dejoja tango uz asfalta, rīts lēnām iespīdēja māju acīs un man bija labi. Ik pa brīdim kāda lietuslāse ienāca manā kurpē paciemoties, kutināja pēdas un smējās. Skaļi smējās, tik skaļi, ka centos viņu kušināt - sētnieces sāka greizi skatīties.
Rīta statistika uz manas ielas - trīs beigtas vardes.
|
07:55
Nu, lūdzu, nemelojiet man! Es neesmu pārlieku apķērīga, bet pavisam stulba nu gan ne. Es ļoti mierīgi uztveršu skaidru un godīgu atbildi, ziņu, vienalga ko, bet, lūdzu, nemelojiet man!
|
08:30
Vakar zvans no Viņas telefona skanēja reizē ar durvju zvanu, dimdinot 'kas noticis?' un ejot atvērt durvis, iereduzīju, ka Viņa jau stāv uz mana sliekšņa. Savus sartanos matus uzbužinājusi un uzlikusi saulesbrilles.
Kamēr vārīju ūdeni tējai, Viņa ērti bija iekārtojusies uz manas gultas malas, novilkusi skaistās kurpes un cīnījās par iespēju pie manis uzsmēķēt. Izgājām ārā, iekārtojāmies uz segas zālē un runājām.
Šodien Viņa gribēja runāt par ticību un neticēšanu, uzticēšanos un uzticību, uzticamību un spēju uzticēties. Visai krāsaina un raiba saruna, kuras laikā viņa smēķēja vienu cigareti pēc otras, es lēnām dzēru jau trešo tēju un runājām. Es klausījos, paklusēju un nedroši teicu, ko par visu šo farsu domāju. Sevis žēlošana, skumjas un dusmas vienā brīdī spēj pārvērsties par sevis pazemošanu. bet es zinu, ka tāda Viņa ir tikai šeit, neviens cits neredz saraudātās acis, nedzird apslāpētas asaras un šo sarunu.
Un Viņa jau atkal sāka šņukstēt, beidzot noņēma savas brilles un apkampa mani. Es paliku bez elpas, asarām nošlakstīta un izmisusi.
|
09:28
Jau atkal par klasesbiedriem, bet ir tādi, ko nedaudz mīli. Nu tā - kā draugus, bet tomēr pavisam citādāk. Un tad, kad viņš beidzot nosauca viņu par savu draudzeni, mani pārņēma tāds foršs prieks, kā zinot, ka viss ir kārtībā.
|
11:12
Ai, kā man patīk atsaucīgi cilvēki! Reizēm plānojot, viss krāsojas drūmās krāsās, bet to darot, viss notiek!
|
14:17
Kolēģe jau kādas 20 min runā ar savu puisi pa telefonu, viņa gan baigi cenšas runāt pavisam klusi, bet tik un tā interesanti.
|
15:04
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) iiw bija taisnība - izdodas arvien veiklāk
|
15:24
Nu, pašlaik mūsu attiecībās ir krīze, bet piektdien jau viss būs labi.
(c) Laine
|
15:35
ar manas atvilknes saturu aptuveni mēnesi varot barot kādu mazu Āfrikas valstiņu
|
16:28
nu tā. mazā piektdiena iet uz beigām.
|
18:38
mūsu Kaķis pie kāda iet tikai tad, kad tas nesen bijis dušā. izlūgties, lai tas pie tevis atnāk vakarā pirms dušas, ir bezcerīgi.
|
18:57
Jā, es esmu ļoti egoistiska un reizēm sirgstu ar pataloģisku uzmanības trūkumu.
|
20:14
Man ļoti, ļoti salst.
|
20:43
Uz mana galda uzradies īsts Vana Tallin no Igaunijas.
|
21:54
Parasti žurnālu 'Ieva' pāršķirstu, izlasu pērles un Gitas Liepiņas rakstus, bet šis numurs ir pārsātināts ar ļoti interesantiem tematiem! Varētu teikt, ka šoreiz izlasīju gandrīz visu.
|
22:40
Es dzīvoju pilsētiņā, kur veikalā tev pienāk klāt un ne visai klusi un kautri izsaka līdzjūtību par to, ka tik nekrietni tiec krāpta. Ka pēc skata vīrietis tik labs un godīgs taču laikam jau maita.
|
22:47
Šodien uz mani atskatījās. Laikam jau oranžuma, dzeltenā lietussarga un svārku dēļ.
|
|
|