solis pretī izaicinājumam - 14. Augusts 2006

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Augusts 14., 2006


08:14
nezinu, kādēļ, bet man pēdējā laikā problēmas sagādā brokastošana. vienmēr esmu rītos gribējusi ēst, bet nu nespēju neko apēst.

(8 pogas jau mētājas | došu pogu)

09:09
Esmu ārkārtīgi nogurusi šorīt. Un miegaina. Un nekas nav labi jau no paša rīta.

(5 pogas jau mētājas | došu pogu)

09:54
Paliek labāk, kolēģi arī atdzīvojušies. Un manas acis atgriežas ierastajā vietā.

(došu pogu)

11:22
nu tā. gatavojamies doties pretī izaicinājumam.

(došu pogu)

13:31
Nu tā. Pirmo reizi manā priekšā stāv kontaktlēcas un viss cits, kas ar tām saistīts. Pastaigājot ar testjamām lēcām, likās, ka visi uz mani skatās, bet tā arī bija, jo izskatījos noraudājusies.

Ja kas - gar manām acīm grābstījās nepiedienīgi izskatīgs optometrists.

(12 pogas jau mētājas | došu pogu)

14:57
Kad iepriekšminētais optometrists man jautāja vecumu, es nedaudz apmulsu un ātrumā centos atcerēties, cik tad īsti pavisam nesen man palika. Un tad tā nedaudz baisi to skaitli izrunāju. Vēl līdz šim nebija nācies. Tagad tas nu ir noticis.

(9 pogas jau mētājas | došu pogu)

15:42
Līst. Bet nevis tā skumji, bet dikti priecīgi. Lietuslāses dejo uz jumta logu skatuces.

(4 pogas jau mētājas | došu pogu)

16:45
protams, uz pieciem ir tā kārtīgi jāuzgāž.

(4 pogas jau mētājas | došu pogu)

19:41
Zinu, ka neku ļoti gudru un skaistu uzrakstījusi neesmu. 'šķirstot' cibu neko tādu neatradu. Nu tad nu es ar savām ikdienišķajām problēmām un visu citu ikdienišķo un parasto te esmu.

Man ir piecus kilogramus smags arbūzs, saldējums, auzu cepumi, rozīnes, suņu un kaķu barība, jogurts brokastīm, banāni, končas kolēģei rītdienas dzimšanas dienā, pēc solārija krēma smaržojoša āda, lēcas, kas vēl nav izņemtas no iepakojuma, nepabarots suns, darāmo uzdevumu saraksts un tukša un nekārtībā atstāta māja. Otrajā stāvā vecmmma.

Un man palika nežēlīgi bail, ka mani vecāki un māsa varētu neatgriezties.

(2 pogas jau mētājas | došu pogu)

20:21
Ir situācijas, kad pārņem tik liels izmisums, ka asaras sariešas acīs. Un, un brīdi tu neredzi iespēju, ko darīt citādāk. Vēl draņķīgāk ir saprast, ka neko citādāk darīt nav iespējams.

Jā, pēdējā laikā esmu kļuvusi vēl emocionālāka. Un kas par to?

(došu pogu)

20:23
Nu var jau! Kā trīs cilvēki var atteikt!

(došu pogu)

20:59
Nu tā. Sāksim strādāt.

(došu pogu)

21:16
Gribat, lai pasaku, ka man vienalga? Nu nav, nekad nav bijis.

(došu pogu)

22:24
Jau atkal mazliet, mazliet pietrūkst, lai pabeigtu.

(došu pogu)


Iepriekšējā diena [Arhivētais] Nākošā diena

> Go to Top
Sviesta Ciba