|
|
|
Augusts 11., 2006
08:18
Mans spilvens tika atstāts viens pats mājās vientuļi guļam manā gultā.
|
10:23
atkal laiks piparmētru tējai. un cepumu pauzei.
|
11:33
Aizverot vienu aci, tas, ko redzi, izskatās pavisam citādi. Nedaudz košāk, spilgtāk, labāk. Aiztaisot abas, viss rādās vēl labāk.
|
12:49
saņemties atstiept arbūzu es nebiju spējīga, tāpēc izvēlējos vīnogas. sarkanās.
|
13:07
hh
kolēģus pārņēmis stress par to, ka draudiņi pazuduši. nekas cits neatliks kā strādāt vai tiešām iet pastaigāties.
|
13:36
ir vēstules, maili un sarakstes, kas ilgu laiku tiek glabāti, pat izdrukāti. tad noslēpti skapja dziļākajā stūrī un laiku pa laikam izvilkti gaismā, lai pārlasītu. un uzrodas jaunas tēmas un tēmu turpinājumi, par ko gribētos parunāt ar vēstuļu autoru.
|
14:15
Esat kādreidz palasījuši to, kas rakstīts par zālēm uz tām mazajām lapiņām kastītēs? Nu es aizmirsu to vārdu, kā tās lapiņas sauc. Bet tur rakstīts par atļautajām devām, pārdozēšanu un visu ko citu. Izlasot visu tā rūpīgi, vairs zāles dzert negribās.
|
15:12
Ar mani neesot viegli. Nu baigais jaunums! Nav jau arī!
|
16:08
Kad raudāt gribas tik ļoti, ka asaras pašas birst, ir šausmīgi grūti noturēties. Kāpēc gan pie velna vienmēr vajag atbilstošu vietu, laiku un situāciju, lai ļautos?
|
16:12
teksts ' bet es taču vienmēr esmu teicis', 'es taču teicu', liek otram jusies kā idiotam.
|
16:16
es negribētu, lai kāds mani tagad redz.
|
16:25
ir cilvēki, kam vienmēr vēlies būt labākā. un saņemt aizrādījumu no tiem, ir īpaši sāpīgi. pat ne aizrādījumu, bet gan atzīt savu vainu un nezināšanu.
viss.
|
18:54
sarkani, sarkani nagi. pavisam sarkani.
|
20:05
'meiteņu sarunas' piektdienu vakaros. pat ne tādas, kas vairāk.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |