|
Augusts 8., 2006
10:02 Ir sākusies mana brīnišķīgā brīvdiena. Iešu ilgā, ilgā dušā.
|
13:05 Es vienkārši neciešu šo pilsētu! Pat ne pilsētu, bet gan atmosfēru, ko tā veido! Pilnīgi saprotu tos, kuri ir aizbraukuši un te nerādās dienas gaismā. Nu kāpēc gan man jāvēro pārdevējas baisā attieksme, jāpacieš piedzērušos veču bars, kuri neļauj man tiem paiet garām un galu galā - kāda gan visiem daļa gar mani? Nu kāpēc viņiem tā vajadzēja sabojāt manu dienu? Pa dienu ārā nerādīšos.
Punkts.
|
13:36 Labi. Man ļoti patīk manas kurpes, mana ārste un tas, ka viņa paziņoja, ka mans veselības stāvoklis ir brīnišķīgs.
|
13:39 ieelpa, izelpa
viss ir labi
es vienkārši uzcepos
|
14:28 Es atkal viena pati esmu mājās. Nedaudz dīvaini. Agrāk man vienmēr bija nedaudz bail būt vienai te, tagad - tā dīvaini. Ne īsti bail, ne kas. Vienatne mani tracina.
|
14:59 Es negribu sūdzēties, bet izmist liek fakts, ka burtiski tikko pēc ārsta apmeklējuma man mežonīgi sāk sāpēt vēders.
|
15:20 Ik reizi redzot kādu mehānisku ierīci, kas peredzēta kaut kā salabošanai (āmurs, zāģis, urbjmašīna), es redzu, kā tā saskaras ar ādu. Un tad jau es redzu asinis, to, cik dziļa brūce radusies un tā. Man ir paniskas bailes no šiem rīkiem.
|
17:45 Šodien Kaķis nomedījis putniņu un ienesis mājā visiem atrādīt.
|
19:27 ziniet?
izrādās, ka neviens nav teicis, ka mīl mani.
labi, ka tā.
|
19:31 Šķiet, ka visi te iedomājušies, ka esmu slima, stāvoklī via vēl nez kas, jo citādi jau es neietu pie ārsta. Tādi iejūtīgi, jautājoši un dumji uzvedās.
|
19:42 Es atkal Viņu satiku. Šoreiz gan pavisam nejauši - Viņa nāca ārā no aptieks ar recepšu medikamentu nervu mieram. Seju rotāja milzīgs smaids un acis slēpās aiz tām pašām melnajām sualesbrillēm.
|
20:39 Svešs kaķis bez sirdsapziņas pārmetumiem guļ uz mana loga.
|
21:00 skatīšos romantisko kino
|
21:11 Nogriezt manus matus friziere atteicās un ilgviļņus aizliedza.
|
21:15 - Tu vēl darbā? - Rasēju naudu greznām vakariņām.
|
21:32 prieks dara neuzmanīgu
|
22:17 mana brīvdiena sola aizmigt uz krēsla
|
|
|
|
Sviesta Ciba |