|
Augusts 7., 2006
11:56 smeldzīgas sāpes rokās, kas izraisa smaidu
|
12:59 rīt man būs mazā brīvdiena profilaktiskām darbībām.
|
13:10 es gribu palielīties un pateikt, ka jūtos sasodīti labi. laimīgi nogurusi tas varētu saukties.
|
14:06 prieka rūķis šo dienu nolēmis pavadīt ar mani. tas visu laiku man kutina kāju pēdas un laimīgi smejas par mani.
|
14:38 vējš matus sajauc putna ligzdas cienīgā paskatā un nosmejas
|
15:14 Šoreiz Viņa raudāja. Tā ļoti spēcīgi un sirsnīgi, no malas izskatījās skaisti un kā no filmām. Reizi pa reizei Viņa pēkšņi pārstāja visai skaļās raudas, lai iestarpinātu, kāds viņš ir preteklis un viņa – nožēlojama un nogribējusies govs. Šoreiz viņa nesmēķēja, nemaz. Tikai dzēra savu ūdeni ar ledu. Dīvaini redzēt viņu tik parastu. Pretī sēdēja vienkārši nelaimīga sieviete, kura raud, kurai ir slikti. Ne miņas no izsmalcinātās elegances un pavedinošā skatiena. Izejot ārā, viņa uzlika savas melnās brilles un seja atkal atplauka starojošā smaidā. Viss esot beidzies. Nē, Viņa pati sevi pārlaboja – viss tikai sākas.
|
16:45 īstais laiks, lai gatavotos doties mājās
|
20:19 Ja pieliek aizkarus, istaba izskatās labāk, bet es tik un tā nespēju pierast. Nepatīk un viss! Ar laiku varbūt pieradīšu un iepatiksies.
|
20:45 Mani attaisnojumi ir saldi - lieku tos cukura vietā pie tējas un dzeru lieliem malkiem.
(c) Dace Rukšāne
|
22:14 Izskatās, ka piekstdienas vakarā vecākus aizbīdīšu uz Pērkona koncertu.
|
|
|
|
Sviesta Ciba |