|
|
|
Jūlijs 20., 2006
07:54
Esmu iedomājusies, ka miers ir kaut kas baigi foršs. Varbūt tā nemaz nav? Tādēļ, ka tas vienmēr ir soli priekšā, es to esmu nedaudz idealizējusi un padarījusi labāku. Tad, kad tas pie manis tā pa īstam atnāks un mēs iedzersim tēju, es uzzināšu, kāds tas miers ir. Tad mēs apēdīsim daudz saldējuma, lai es pārliecinātos par to, kāds viņš ir. Un tad es to Jums pateikšu, apsolu.
|
08:08
nu tā. arī es šodien darbā izmazgāju zobus. nebija tik traki.
|
10:38
jauki - atnāca tētis, uztaisīja man vēl lielāku miskasti un apēda gandrīz visus cepumus un riekstus.
|
13:02
tapetes ir!
tagad es zinu arī to, kā izskatās lobzika (nezinu, kā to raksta) zāģīši!
|
14:24
Ā!
Kolēģis dzied, tas ir par traku.
|
15:41
Nedaudz riebīgi, ja zini, ka esi vainīga, bet tas otrs pirmais sper soli uz izlīgumu.
|
16:24
Reizēm ir tāda sajūta, ka manis nav. Nu tā - pavisam, it kā es būtu nomirusi.
|
16:50
man ir aizdomas, ka šovakar varētu izvērsties draudzīga šampānieša dzeršana.
|
18:56
Biju jau iazmirsusi, cik patīkami ir saņemt pastkartes! Un atpazīt tās pēc rokraksta un pildspalvas krāsas.
|
19:37
Pat tad, ja es lūgšu palīdzību, es neļaušu to sniegt, vienkārši neļaušu. Ja arī es to ļoti, ļoti vēlēšos, es vienkārši dabiski atgrūdīšu, pati to negribot. Neļaušos un viss. Uzsliešu sev apkārt adatas kā ezis un saraušos čokurā.
h, ne reizi vien esmu nosaukta par ezi.
|
20:28
es neko negribu, vienīgi kailu un tīru neko. varētu vēl tam uzsiet baltu lentu.
|
22:08
es laikam nebūtu laba celtniece. ja 27.5 cm vietā iemēra un nogriež 23, nav forši.
|
22:18
Atradu vecu, vecu atmiņu kladi (nu bija kādreiz tādas). Nejuaši uzšķirot, tur bija atrodams kāda puiša ieraksts: 'Sievietes ir kā konservu kārbas - viens atver, citi lieto'. Toreiz baigi sadusmojos par to ierakstu. Tas bija sen.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |