|
|
|
Jūnijs 1., 2006
10:53
no lietus pagalmā ir izveidojies dīķis. še tev, jūnijs! ai, nu jā - līst kā pa jāņiem. tie jau drīz būs.
|
14:23 - No Lolitas dienasgrāmatas
- Tu neko nesaproti, - viņa man saka, - būt par sevi pašu ir tik grūti, ka daudzi cilvēki tāpēc iet pie ārsta, kas viņiem palīdz kļūt tādiem, kādi viņi patiesībā ir.
- Un kas notiek ar cilvēku, kurš nav viņš pats?
- Tad viņās ir kāds cits.
- Cits?
- Viņš atšķiras no sevis paša, ir kā cits cilvēks.
- Tu gribi teikt, ka viņš kādu atdarina?
- Nē, vienkārši viņam ir cita personība.
- No kurienes tad uzroda sšī svešā personība?
- Nu to es nezinu, nav nemaz tik viegli izskaidrot, katrā ziņā nav labi, ja cilvēkam ir sveša personība, katram jāatrod savējā.
- Un ko iesākt ar to svešo, atdot atpakaļ īpašniekam, vai?
- nē, tā svešā personība nepieder nevienam, viņai nemaz nevajadzētu būt, viņa ir tāda kļūda.
- Tu gribi teikt, ka to personību nogalina? Līdzīgi kā nedzimušu bērnu?
- Nē, ar bērniem ir pavisam citādiL ja bērns tomēr piedzimtu, viņš varētu dīvot tāpat kā tu vai es, bet atbrīvoties no svešās personības nozīmē atbrīvoties no kaut kā neeksistējoša.
- Tad kālab atbrīvoties no tā, kas neeksistē?
[..]
- To ir grūti izskaidrot, bet ir lietas, kuru patiesībā nemaz nav un kuras tomēr nodara daudz vairāk ļaunuma nekā īstās. Tāpat kā murgi: tie jau ir tikai sapņi, bet cilvēks, kas tos redz, kliedz un jūtas slikti. ja kādam nav īstās personības, var teikt, ka viņš sapņo, nevis dzīvo.
- Bet sapņot ir skaisti, nerādās taču tikai murgi.
- Sapņot ir skaisti naktī, bet pa dienu jādzīvo.
- Kāpēc?
- Tāpēc, ka Dievs ir noteicis tādu kārtību, ka savs laiks ir dzīvošanai un savs laiks sapņiem. Bet cilvēks ar neīstu personību visu laiku sapņo, gan dienā, gan naktī, un tā viņš nekad nedzīvo pa īstam, it kā būtu jau miris.
|
21:01
nē, paldies.
uz redzēšanos.
|
21:35
es emsu apvainojusies. nē, ne apvainojusies, bet neizsakāmi aizvainota.
|
21:47
es neesmu radīta reālai pasaulei.
|
|
|