|
|
|
Augusts 2., 2008
uwa | 13:40 Šodien skatījos savas rotaslietas un visu, ko var iekarināt kaklā, ausīs un vēl nez kur,jo pieķēru sevi pie tā, ka jau sen es neko nenēsāju, kaut arī man ir tiešām skaisti auskari un gredzeni. Mans lielais Nameja gredzens izskatās pārāk liels, vidusskolas žetongredzens, ko aktīvi nēsāju kādu gadu pēc skolas beigšanas, šķiet pārāk neglīts, bet daudzi auskari traucē un ķeras matos. Pie mammas atradu gredzenu, ko man sen sen uzdāvināja viens puika, bet tajā laikā man viņš, protams, nelikās puika. Cik ilgi it kā draudzējāmies, tik ilgi arī vilku to gredzenu, kas tiešām arī ir visskaistākais no tiem, kas man ir. Toreiz man stāstīja, ka līdzīgi gredzeni ir vien četri, bet tieši tāds, kā man - nevienai. Tā kā es uz puiku ilgu laiku biju dusmīga, gredzenu nēsāja mamma. Tagad centos uzvilkt, bet man par šausmām pirksts iesprūda gredzenā. Ar ziepju palīdzību esmu veiksmīgi tikusi no tā vaļā un sapratu, ka mani pirksti vairs nav tik slaidi kā 8. klasē. Un tagad ausīs ieliku mazus riņķīšus, lai radinātos pie auskariem.
|
Reply
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |