April 26th, 2012

• šis un tas
• 4/26/12 11:57 pm
• ļoti intersanti.
  
  būt vai nebūt ir pieņēmis pavisam citus apmērus šobrīd; lielie dzīves svaru kausi, krustceles..
  
  viegla melanholija.. neliela apātija, bohēma..
  
  kā būt, pa kuru ceļu iet.. tik grūti ir aizvērt durvis uz neatvēršanu.. negribas tās sāpes, negribas salauzt sevi.. kur lai rod drosmi pielikt punktu..
  
  ir sajūta ka kaut kam grandiozam pienāks beigas, un zudīs arī viss labais kas bijis.. bet kamēr tā atslēga vēl nav nolauzta, ir tā naivā cerība uz kaut ko.. tā dzīvošana sapnī liekas tik reāla.. varbūt tomēr, varbūt, tikai varbūt..
  
  un tad viņa, tā cita meiča, viņa grib ko vairāk, bet es cenšos uzbūvēt sienu un nelaist viņu klāt.. sajūta ka iekšā ir tādi kā zaldāti, sargi, kas sargā manu ilūziju pasauli, kas sargā manu cerību pili, manu sapni par to kā varētu būt bijis..
  
  kā lai pamostas..
• 0 commentsLeave a comment