July 24th, 2011

• con animo
• 7/24/11 12:07 am
• nu tad tā.
  
  šodien bija vien varen jestra diena. sakarā ar to ka biju bez auto, sanāca nedaudz pavizināties ar viskaut ko citu:
  
  1) braucu ar mikriņu, kur iedevu 0.60ls un pretī saņēmu 2x0.35ls biļetes (tagad ķipa dod neīstās biļetes? :)
  2) pēc tam pavzājos ar kājām cauri vecrīgai, pēc tam līdz kriš barona ielas galam.
  3) tad nopirku 24h biļeti un izlēmu pavizināties ar jaunajiem tramvajiem. je bebī, tur ir arī kondiš. ideāli. tātad aiztraucos līdz juglai. tur aizčāpoju līdz staķikam, paņēmu al-a-cafe, un devos apakaļ uz tramu.
  4) aizbraucu līdz galapunktam centrā, tad pienāca laiks paēst
  5) kamēr mielojos čilijā picā, izlēmu, ka varētu pavizināties ar vilcienu. tā nu paēdu, dabūju atlaidi neuzrādot karti, bet godīgi pasakot ka nav līdzi
  6) centrālā stacija. īsa izpēte, tiek secināts ka +/- 1h braucienā tuvākais virziens ir madona ;) nu protams, ne jau madona, bet virziens. tiek iegādātas biļetes turpu apakaļ uz Lielvārdi
  7) pēc brīža jau sēžu vilcienā, kas izrādās ir expresis, un nepietur tādās mazpilsētās kā Ķegums :) (ironija, protams)
  8) vēl pēc brīža jau esmu lielvārdē. tad nu dodos uz veicīti, uz wc, tad nopērku tērvetnieku un plāns doties ciemos pie lāčplēša (jā jā, fail numur 2. vajadzēja ņemt lāčplēša alu :)
  9) pēc minūšu 10 gājiena attopos pie lielā lāčplēša uzraksta un soliņa. ar tādu labi padarīta darba sajūtu, atkorķēju tērvetnieku un saulei rietot to izdzeru.
  10) atpakaļ vilciens iet 21:20 un pēc tam kaut kad 22:++. izdomāju izkrāsot dienu un pamēģināt stopēt pēc 17 gadu pārtraukuma - How hard can it be? Sākumā tā ļoti jocīgi to darīt, bet nu neko, saņemos un sāku stopēt. Protams, liela daļa brauc garām. Skatos pulkstenī, vēl minūtes 5 palikušas līdz brīdim, kad vajadzētu doties vilciena virzienā - un te pēkšņi pavecs audi 80 ņem un apstājas :) Uz mirkli nespēju noticēt, bet nu neko, lecu iekšā un jā viss ok. Onka tā ap 40 brauc uz rīgu. Nedaudz papļāpājām. Mazliet paelpoju pasīvi dūmus.
  11) Tad nu pie stahānovieša lecu laukā saku paldies un dodos uz tramvaja pieturu. Pēc brīža trams jau klāt - bet tāds savāds, ar uzrakstu uz depo. Nu neko, gan jau iet centra virzienā :) Braucam. +/- 3 pieturas un ar to arī viss beidzas. Un atkal jau gaidu tramu. Riktīgi vēsi. Pēc brīža, jē, 7 trams nāk kā saukts. Tad nu vēl pēc brīža jau esam pie operas un dodos uz autobusa pieturu pie cirka.
  12) nonākot pieturā ātri paskatos, kad ir tuvākie busi, meičām apvaicājos cik pulkstenis (cik banāli, bet man tel bij nosēdies jau) - meiča parāda roku uz kuras mehāniskais pulksteņrādis un šī nesparot cik ir ;) pašam ar uz sekundi bij jāaizdomājas lai saprastu cik tad īsti ir :)
  13) ta nu pēc brīža buss klāt. lecu iekšā. apsēžos. pēc brīža meiča kurai vaicāju cik pulkstenis, saka: "parunājam, mums garlaicīgi :D". es nedaudz abstulbstu (tā pat kā vēl daži tuvākie pasažieri) - bet nu neko, neesu jau uz mutes kritis. tā nu runājam līdz mana galamērķim par visu un neko. tad nu kāpu laukā, numuru nepaprasījis - ye ye, married, no border tresspassing.
  
  nekojau sev dieniņa.
  
  UN tam visam pa virsu. kad biju punktā 7-8, nonācu pie slēdziena, ka man ir pieriebies dzīvot ķipa kopā, bet nebūt kopā. un ka nezinu vai varēšu piedot to, ka man nolaida pa kreisi :) it kā likās sākumā, ka varēšu. bet tagad kaut kā - rodas sajūta, ka no mēģināšanas, lai paliktu labāk tā arī nekas nav izdedvies.
  
  un ziniet, palika labi ap sirdi, kad nolēmu ka pirmdien tinos nafig no šībrīžā pseido kopdzīves - tāda sajūta, ka dzīve atkal sāksies, ka beidzot varēšu darīt to ko gribēšu. ja reiz kopdzīve nevis palīdz bet aplauž jebkādu izaugsmi, nu tad dāmas un kungi man tas šobrīd nav vajadzīgs. es gribu augt, attīstīties - un kaut kā likās ka kopdzīve, laulība ir domāta tam lai to būtu vieglāk izdarīt kopā. bet nu ja tā nav, tad.. un ja otram to nafig nevajag, tad man arī nē.
  
  uz šīs saldskābās nots beidzu ēteru :)
  
  p.s.
  RIP Amy..
• Current Music: Bonnie Tyler, Total Eclipse of the heart
• 1 commentLeave a comment