July 12th, 2011

• 7/12/11 01:20 pm
• Redzot vispārējo apātīju visapkārt, padalīšos ar dažiem citātiem no viena vieda autora: Vladimirs Levi (Sarunas vēstulēs), 1986
  
  Lūdzu komentē ja piekrīti, vai nepiekrīti.
  
  [..]
  Pārslogotība ar nenoslogotību – mēs sakām: stress, velna stress, mūs redzāt skar emocionālas pārslodzes. Tikai kāds stress un kādas pārslodzes, atļaujiet pavaicāt? Vai zināt, kurš ir viseksplozīvākais materiāls pasaulē? Garlaicība. Trūkst īsta strea, ko rada dabiska cīņa par dzīvību, bet ne telefona zvani, mājas skandāli un lamāšanās rindās. Pārslodzi rada nenoslogotība. Galvenais – nekustība: nevar pagriezties, izmainīt pozu, nevar palēkties, pagrūst... Bet mūsdienu masveida fakts, mūsu kopīgais fakts, ir, rau, kāds: mēs esam fiziksi nenoslogoti, mēs esam velnišķīgi ierobežoti kustībā; mēs, ja tikai nebadojamies, tad neatturami pārēdamies: mēs saindējam savas asinis un savas smadzenes, mēs esam slinki un izlutuši; mēs esam emocionāli noplicināti.
  Griba būt neveselam – “es sevi nepazīstu un negribu pazīt. Man trūkst pieredzes sevis piespiešanai uz veselību. Es neesmu izjutis patiesas brīvības garšu. Es baidos spert pirmo soli nezināmajā. Man labāk patīk vaidēt, žēloties, čīkstēt trunēt, dzīvam sapūt, bet nekustēties no vietas. Es nemaz negribu būt citāds. Es vēljoprojām ceru saņemt labsajūtu bez maksas”
  Ja neturpini, neesi sācis.
  [...]
  No hroniska svaiga gaisa trūkuma, samazinās vīrieša potence un sievietes intelekts, nemaz nerunājot par skaistumu: roadas daudz ģimenes konfliktu, kuri varētu nebūt; rodas vairums bērnu slimību un vispirms tā dēvētā saaukstēšanās; bērni kļūst nervoi, kaprīzi un nepaklausīgi, nevēlas mācīties un neapgūst uzdoto, neceriet ne uz fizisku, ne psihisku bērna veslēbi, ja tas ieņemts, iznēšāts un izaudzināts smacīgā gaisā; pieaugusīe kļūst viegli aizkaitināmi un drūmi, zuadē atmiņu un sajēgu, viņiem izkrīt mati, rodas bezmiegs, viņi pārstāj atšķirt būtisko no nebūtiskā, zaudē iekšējo vērtību orientierus; jaunieši nīkuļo, kļūst melanholiski, zaudē dzīvotgribu, vidēju gadu cilvēki ātri noveco, bet pusmūža ļaudis kļūst veci un priekšlaicīgi nomirst.
  [...]
  Septiņas minimuma lietas labai pašsajūtai:
  1. Likt pastrādāt, pakustēties kaut tikai iesildīšanās līmenī visiem ķermeņa muskuļiem, visām locītavām un cīpslām.
  2. Izsvīst fiziskās piepūlēs
  3. Uzturēties svaigā gaisā tik ilgi, kamēr jūtama Asiņu uzlabošanās (šīs sajūtas falvenās sastāvdaļas: elpošanas un ksutību vieglums, atmiņas un domāšanas spraigums; garastāvokļa uzlabošanās vai vismaz tā pasiktināšanās apturēšana; sāpju samazināšanās, ja tās bijušas; ēstgribas un citu dabisku vēlēšanos rašanās)
  4. Izjust spontānu apetīti bez kuras neko neēst. Neko! Izņēmumi pieļaujami tikai uz svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem.
  5. Pakļaut savu ķermeni jūtamai temperatūras maiņas. Vēsās peldes, kontrastdušas.
  6. Atrast iemeslu kaut vai vienam mazam priekam vai smaidam (saules grāmata)
  7. Bez naktsmiega, vēl dienā no 5-10 līdz 40-50 minūtām pabūt pilnīgā mierā ar atslābinātiem muskuļiem. Šajā laikā nonākt uzticības pilnā saskarsmē ar sevi, atjaunot un nostipirnāt miesas un gara savstarpējās saites, veikt pašiedvesmu – savākties. Meditācija, autogēnais terniņš.
  [...]
  Desmit saprātīgas uztura lietošanas baušļi visiem.
  1) Nekad neēdiet, ja negribas
  2) Ja gribas ēst – vispirms pajautājiet sev: vai nav labāk atturēties? Nestrīdieties ar savu garšu, strīdieties tikai ar paradumiem
  3) Nekad neēdiet līdz pilnīgai sāta sajūtai. Labāk apēst mazāk nekā pārēsties.
  4) Labāk bieži un nedaudz nekā reti un daudz
  5) Lai katru ēdienu apmaksā muskuļi
  6) Svaigs gaiss – vislieliskākā piedeva
  7) Labāk silts nekā auksts, labāk auksts nekā karsts
  8) Daudzveidība – stratēģija, vienveidība – taktika
  a. Par pārtikas savienojamību:
  i. Dārzeņi, augļi un ogas ir vislabāk saskaņojami savā starpā
  ii. Rieksti ir pilnīgi savienojami ar saldajiem augļiem, medu, nelielos daudzumos der ar biezpienu
  iii. Zirņi, pupiņas cūku pupas, lēcas – pirmšķirīgs dzīvības spēku un vislabāko augu valsts olbaltumvielu avots. Jautk tikai ar zaļajiem dārzeņiem, garšzālītēm, augu eļļu
  iv. Gaļa der vienlaikus ar zaļajiem un sarkanajiem dārzeņjiem un visiem skābajiem augļiem un ogām; pēc tam ar saldajiem. Sākumā augļi, tad gaļa.
  v. Zivs – tas pats kas ar gaļu, bet draudzīgāk
  vi. Olas – ne cieti novārītas, bet jēlas vai mīkstas vairāk vai mazāk harmonē ar svaigiem dārzeņiem un zālītēm. Slikti ar kartupeļiem, zirņiem, putrainiem. Lieki tās papildināt ar dzīvnieku valsts barību. Olas vislabāk ēst kopā ar olām.
  vii. Svaigs piens savienojams tikai ar biezputrām. Kad lietojam pienu biezpienu, labāk neēst gaļu un olas. Svaiga maize ar pienu slikti sader.
  viii. Rūgūšpienu, kefīru, rjaženku nesavienot vienā reizē ar ne ko.
  ix. Krējums – ar mēru lietots ir draugos ar gandrīz visu.
  x. Salds krējums – samazina kaitībumu kafijai. Pārējais – tas pats kas sviestam.
  xi. Sviests – nelielos daudzumos un pilnīgi pēc tradīcijas draudzējas ar biezputrām; ar maizi (+siers); sliktāk ar olām (pārāk daudz holesterīna); nesimpatizē gaļas un saldajiem ēdieniem. Dzīvnieku taukus un augu eļļas vienā ēdienreizē apvienot nav ieteicams.
  xii. Siers lieliski kombinējas kopa ar visiem zaļajiem dārzeņiem un āboliem.
  xiii. Medus mīl vientulību.
  xiv. Draudzīgi ir putraimi – griķi, rīsi, prosa, mazākā mērā manna
  xv. Auzu un vēlreiz lēcu biezputra – spēcīgs un maigs dzīvības spēku avots jebkurā diētā.
  xvi. Zupa – nav obligāta.
  xvii. Baltais cukurs – bioķīmiski bojā gandrīz visu ar ko savienojas. Organismā negatīvi ietekmē gandrīz visu, izņemot var’but vienīgi aknas un smadzenes. Ja gribas daudz cukuru – zīme, ka nepieciešama fruktoze.
  xviii. Sāls – krāpnieks un ārdītājs.
  xix. Dzert – vēlams neatkarīgi no ēšanas, vai kā to dara zvēri, vienu – divas stundas pēc ēšanas.
  9) Pirmām kārtām dabiskums – priekšroka termiski neapstrādātai, dzīvai pārtikai.
  10) Ēdiens ir svēts.
  
  [...]
  Slimību nav, ir tikai dažādi eksistences veidi. Slimību nav, ir tiaki dažādi savstarpējo attiecību veidi. Slimību nav, ir tikai harmonija un disharmonija. Slimību nav, ir tikai dažādi dzīvības turpināšanas veidi jeb miršanas veidi.
• 2 commentsLeave a comment