March 14th, 2011

• 3/14/11 10:12 pm
• šodien jūtos pacilāti.
  
  uzrakstīju vienai meitenei, ar kuru nebiju komunicējis bezgalīgi sen. vēl jaukāk bija saņemt arī atbildi. it kā jau nothing special, bet tās sajūtas bija neaprakstāmi fantastikas. tādas kuras laulības dzīvē jau sen bija pagaisušas. kāpēc mēs cilvēki tādi esam un nespējam to īpašo sajūtu, uzturēt ilgstoši. tā gribētos, lai tāda sajūta būtu arī pret laulāto, bet tā nav. moš tas arī izskaidro kāpēc dzīvojam jau kādu laiku atsevišķi un nevaram atrast normālu kopsaucēju. varbūt tas ir tas ko saucam par sapņiem. varbūt tā ir iztēle, kam piešķiļot mazu devu realitātes uzreiz jūtamies saviļņoti. es jau gadus 5 nebiju tā gaidījis - būs atbilde vai nē, un kas būs atbildē, un ko padomās saņēmējs. un tad tas saviļņojums pie atbildes saņemšanas. kad gribas dziedāt, smieties un lēkāt.
  
  tāda sajūta, ka kaut kas tur iekšā beidzot sajutās laimīgs, kaut kas tur iekšā, kas bija juties nospiests un skumīgs, beidzot ir laimīgs. un tas nenozīmē, ka tagad kaut kam būtu janotiek tālāk ar to meiteni. pietiekams ir fakts ka ir komunikācija. tas liek pārvērtēt, kas šajā dzīve ir svarīgi, un kas ir tas ko var un vajag atļauties un kas ir tas no kā labāk turēties pa gabalu.
  
  jā, šodien esmu uz romantiskās nots, bet man prieks par to, jo tāds neatceros sevi jau gadus 5 vismaz. varbūt 4, ek, tas bija tik sen.
  
  p.s. kur ir drošākā vieta kur glabāt savu privāto dienas grāmatu un slēptākas sajūtas? nu bet protams ka tīmeklī - tur tak tie, kam interesēs, neiedomāsies meklēt :) bet vispār, te nav nekā slēpjama. kam nepatīk, lai nepieņem. man šodien viss vienalga :) dzīve ir skaista!
• Current Mood: excited
• 0 commentsLeave a comment