23:41 - viens posts gadā
gads ir apkārt.
gribētos jau teikt, ka viss ir audzis un attīstās. viss iet uz augšu. ja ne uz augšu, tad uz priekšu jau nu noteikti. man ir mazliet žēl tā visa, ko šī gada laikā esmu zaudējusi, un sakot "mazliet" es mazliet meloju.
mani mazliet tracina cilvēki, kas vienas dienas laikā piedrukā pilnu draugu listi - vismaz 8 posti dienā, katrs ievērojamas grāmatas lapaspuses apjomā. atrodiet draugus, Dieva dēļ !!! un beidziet līst citu cilvēku darīšanās, ees šaubos, ka visi piedraugotie vēlas lasīt, ko izdarīja/dara/darīs kastēns, un kādā krāsā parisai hiltonei ir zeķubikses.
nomaini frizūru / atrodi hobiju / sāc dzīvot !!
nu labi, es te mazliet pārspīlēju, bet tas viss bija jādabū ārā.
šis ir mans viens-posts-gadā blogs muahaha hahah haha
jebkurā gadījumā, es vēl tikai gribēju pasūdzēties par pēdējo mani uztraucošo lietu: es saprotu,ka mums ir jāatbild par tiem, ko mēs esam pieradinājuši, bet ja nu es kādu pieradināju nejauši? ja nu tas pats peieradinājās pie manis un tagad mēģina pieradināt mani? es nepieradinos. tas vienkārši nav tas, ko es daru. es brīvi peldu pa straumi līdz atsitos pret kaut ko, kas pavirši iekrīt manā sirdī, bet līdz ar straumes nešanu uz priekšu es tevi izmirstu/ paturu ar atmiņā ar labu/sliktu. un tagad ir būris. TU mēģini mani ierobežot. jo vēlies domāt, ka esi peiradinājis mani, bet tu tik smagi kļūdoies, ka tavs būris nevis ierobežo mani, bet liek man ierobežot tevi. palaid mani straumē, neprasi man, kur es vakar biju, un mūsu mīlsetība gluži kā gluma ūdenszāle dzīvos atkal. lokoties līdzi straumei.
nu eto vsjo