"Savaldi dusmas! Savaldi dusmas!!" es sev klusībā saku, tā taču nevar turpināt, sirds sitas kā traka. Un kādēļ? Saprotams, ka dēļ dusmām, bet kādēļ tās ir tik nesavaldāmas? Tik nesavaldāmas, ka var kļūt par nekontrolējamām! Un atkal vainīga ir viņa! Banāli? Es jau tas bez vainas, baltais un šķīstais.. jā! Esmu! Kamēr kamols rīklē sēdēs tikmēr nemēģiniet man sacīt pretējo! Un man vienalga, ka Jūs visi visu zinat un visi esat viens par otru gudrāki! Vienmēr atradīsies kāds viszinis, kurš jebkurā izdevīgā brīdī tev liks kāju priekšā! Un kas par to?! Man par to ir jāsatraucās?! paga paga.. tik nesapīties paša gudrībā..nenonākt pretrunā.. blah..