unpy ([info]unpy) rakstīja,
@ 2019-01-11 10:14:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Izglītības reformu vērotāja piezīmes.
Izlasīju rakstu par izglītības sistēmu un skolēnu segregāciju kā vienu no labākas sistēmas stūrakmeņiem un aizdomājos, ka tas viss ir pilnīgi lieki, pamatskolas un vidusskolas izglītības nozīmīgums vispārējā personas attīstībā ir stipri pārspīlēts.

Ir te kāds, kurš tiešām var no sirds pateikt, ka ir tāds, kāds ir, tieši dēļ pamatskolas/vidusskolas?

Bonusa jautājums - kāds tad būtu tas gala produkts, tas ideālais jaunais pilsonis, kādu būtu jāizlaiž pamatskolai vai vidusskolai, ja jau pieņemam, ka tieši mācību iestāde ir tā, kas saņem cilvēka pusfabrikātu un dikti spēj iespaidot to, kas no viņa galā sanāk?


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]kihelkonna
2019-01-11 10:58 (saite)
es domaaju, vairaaki te ir taadi, kas teiktu otraadaak - no manis buutu savaacis kaut kas daudz labaaks par kaut kaadu cibseedi, ja skolaa visa mana iekseejaa buutiiba nebuutu tikusi tik sadirstiigi sadirsta.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]unpy
2019-01-11 11:00 (saite)
Sēdi cibā ar visiem saviem klasesbiedriem? Tad tas bonusa jautājums tieši tev arī domāts - kam tad no tevis būtu bijis jāsanāk, ja vien skola būtu riktīgi pacentusies?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]lavendera
2019-01-11 11:09 (saite)
nūuu, vismaz tā vietā, lai mācītu man augstāko matemātiku, rasēšanu, ESM programmēšanu u.tml., varēja piedāvāt vairāk svešvalodu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]unpy
2019-01-11 11:16 (saite)
Jo tagad esi teicams matemātiķis/programmētājs/rasētājs, nevis lielisks valodnieks?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]lavendera
2019-01-11 11:20 (saite)
Nē, tagad es esmu lieliska valodniece, taču tikai dzimtajā valodā (un tas NAV skolas un pat ne augstskolas nopelns!) Bet ar individualizētu vidusskolas mācību programmu (ietverot papildu svešvalodas) man tagad būtu ģeogrāfiski daudz plašākas iespējas. Savukārt no matemātikas (kur apguvu logaritmus, Gausa tabulas, integrāļus, sinusus un kosinusus) dzīvē lietoju saskaitīšanu, atņemšanu, reizināšanu, dalīšanu un procentus.

Domāju, ka izglītībai jākļūst stipri specializētākai.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]indulgence
2019-01-22 08:40 (saite)
Nu principā matemātikas uzdevums skolā ir iemācīties nevis veikalā izdevumus rēķināt pēc Gausa metodes, bet gan strukturizēti domāt. Diemžēl ne vienmēr to izdodas iemācīt, tas skolas mīnuss.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]lavendera
2019-01-22 09:36 (saite)
Tas ir stereotips/mīts/naivs ticējums. Matemātikas učenes visu laiku sludina, ka matemātika iemāca loģiski domāt, bet pašas nespēj sasaistīt divus vienkāršus faktus, kā, piemēram: ja kāda persona ir samelojusi desmitiem cilvēku neskaitāmas reizes, tad nav nekāda pamata uzskatīt, ka šoreiz jau nu gan viņas solījumiem un sirdsšķīstumam var ticēt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]indulgence
2019-01-22 15:56 (saite)
Nu tad naivākais cilvēks, ko pazīstu, ir [info]oblica, kas 3 gadus fizmatos pavadīto laiku un bakalaura grādu no vienas puses uzskata par velti šķiestu meikapu, bet no otras secina, ka tieši fizmatos iedzītā strukturālā pieeja dod ievērojamas priekšrocības jurisprudencē, salīdzinot ar tiem, kam tā nav.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]indulgence
2019-01-22 15:57 (saite)
Pie tam uzdevums nebūt nenozīmē rezultātu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]kihelkonna
2019-01-11 11:38 (saite)
Visi jau klasee nav vienaadaas poziicijaas. tas gan vairaak ir gimenes un nevis skolas nopelns - bet nebuutu slikti, ja es lielako dalu pieaugusaa dziives nebuutu vadiijusi vienlaidus depresijaa. skolai tomeer ir iespeeja taadam depresijaa sliigatosam jaunietim kaut kaa paliidzeet.

saproti, mums te dazaadas nostaadnes. tu domaa, ka skola vareetu vairaak vai mazaak kaut ko labu iemaaciit. te paareejie domaa otraa virziena - ka vareetu par kropli nepataisiit. un maaciibu prieksmeti tad ir sekundaari.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]unpy
2019-01-11 11:46 (saite)
Gluži otrādi, nedomāju, ka skolā vispār var kaut ko iemācīt, kaut ko iemācīties vai apgūt var tikai cilvēks pats, tajā skaitā arī prasmes izdzīvot dažādos sociumos, protams.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kihelkonna
2019-01-11 11:53 (saite)
Ej nu sazini. Sad tad lasaams, ka kaads skolaa ir tik taalu davests, ka izdara pasnaaviibu, vai vinu nomusii skolasbiedri. Saki, ka taadu ari vajadzeeja driizaak piebeigt, lai nemokaas?

citaadi piekriitu, protams. Skolaa principaa maaca tikai nevajdziigas lietas, un to, kas taalaak vajadzigs, cilveeks lai apguust pats (par lavenderas vaimanu; man skolaa maaciija tikai vaacu valodu, augstskolaa arii, un tagad dazreiz ziimeejos kaa anglu valodas tulkotaaja).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]unpy
2019-01-11 11:58 (saite)
Nē, stāsts galīgi nav par to, tam, ka skolai iespēju robežās būtu jānovērš visi bullinga gadījumi vienalga, no skolasbiedru vai skolotāju puses, tam tā kā būtu jābūt pašsaprotami.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kihelkonna
2019-01-11 12:21 (saite)
veel ir taa, ka beerniem var buut sapnji par apguustamo profesiju, bet augstskolaas ir konkursi un vajag atziimes. dazaas skolaas taas atziimes var ar garantiju labaakas dabuut, un to sapnju profesiju ar lielaaku varbuutiibu apguut.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kihelkonna
2019-01-11 12:43 (saite)
un par to izdziivosanu dazaados sociumos - pieaugusajiem vienkaarsi ir izveeles iespeejas, un vini izveelas taadu kolektiivu, kur citiem ir liidziigas intereses. nav taa, ka augstskolas pasniedzeejs buutu iipasi labi apguvis saprasanos ar kausljiem. pienemu, ka arii tu negribeetu 10 gadus pavadiit, iesprostots vienaa telpaa ar 30 visdazaadaakajiem cilveekiem, arii taadiem, kas tev dzilji nepatiik un kam tu dzilji nepatiic. nav nekaadas tur sociumu apguves; beernam jaaseez videe, kaadaa vairums pieauguso no briiva praata negribeetu atrasties, un pieaugusie aktiivi puuleetos, lai nokluutu patiikamaa kolektiivaa.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]unpy
2019-01-11 13:17 (saite)
Lūk. Tu uzskati tā, es uzskatu, ka skola ir tikai skola, darbs ir tikai darbs vai, piemēram, cietums ir tikai cietums. Nevis privātais Arkādijs pēc iespējas ērtākas socializēšanās vajadzībām, lai arī iesprostots 10 gadus vislabprātāk pavadītu viens pats.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]lavendera
2019-01-11 14:53 (saite)
Īstenībā šitas pats tagad atkārtojas virtuālajā vidē. Ar dažu labu cibuļkinu es uz ielas / skolā ij sarunās neielaistos, bet te šis nāk manā virtuālajā istabiņā ar savu hipergudro viedokli "kāds tev te paklājiņš, pē! aizkarus nomaini! un kas tev vispār te skapī, ģērbties neproti? un manuprāt tu esi stulba!"
un tu to virtuālo sarunbiedru uzskati par adekvātu cilvēku, bet varbūt tas ir tas puņķainais dvoješņiks no priekšpēdējā sola.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mansgan
2019-01-11 23:39 (saite)
tevi tādi bieži apmeklē? nemanu.
ja tu domā, ka kāds ienāk un ieliek pamatotu viedokli par homeopātiju, teipiem un dubļiem uz augoņa. nu... tad arī speciālas klases neko nevar padarīt

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]lavendera
2019-01-12 11:33 (saite)
Tu mani pareizi saprati.
Taviem "viedokļiem" es ne reizi neesmu pamanījusi pat ne kaut ko attāli līdzīgu pamatojumam.
Ej runā ar saviem astoņiem draugiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]lavendera
2019-01-11 11:48 (saite)
Neatceros, kurš to mums savulaik teica, bet pilnībā piekrītu, - augstskola pamatā nav zināšanu ieguvei, bet tam, lai tu iekļautos sev vēlamajā profesionālajā vidē.

Šķiet, noklusētais fakts par skolu savukārt ir, ka tā nevis sagatavo dzīvei, bet paredzēta, lai bērni būtu kaut kur pie vietas... kamēr varēs viņus palaist, lai turpmāk kaut kā izdzīvo paši.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]tvarj
2019-01-11 11:03 (saite)
ja man nebūtu bijuši 3 gadi pus privātā Jūrmalas pamatskolā es būtu krietni sliktāks cilvēks. tomēr tas nebija mācību nopelns, bet gan pasniedzēju, personisko attiecību un mācību metodikas dēļ.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]unpy
2019-01-11 11:04 (saite)
Krietni sliktāks cilvēks - tas ir kāds?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]tvarj
2019-01-11 11:18 (saite)
šaurāku domāšanu

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]unpy
2019-01-11 11:21 (saite)
Kas tas ir "šaurāka/plašāka domāšana", vari kādu piemēru?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]tvarj
2019-01-11 11:37 (saite)
vienkārši iespēja apgūt priekšmetus savādākt nekā tai laikā bija pieņemts
piemēram, nevis vienkārši zīmēšanas nodarbības, bet māksla - mēs taisījām vitrāžas, mozaīkas, lipinājām galvas, strādājām kubisma manierē utt
literatūrā mēs ļoti nopietni gājām cauri obligātajai literatūrai. nevis vienkārši izlasi - uzraksti eseju, bet pārrunājām, izteicām viedokli, kurā ieklausījās. piemēram, mācoties Ziedoni, mēs rakstījām paši savas epifānijas, ilustrējām tās utt

bet, protams, mums bija arī pavisam parasta matemātika, fizika, ķīmija un bioloģija, es stāstu tikai par spilgtākajiem piemēriem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]lavendera
2019-01-11 11:08 (saite)
Montesori?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]tvarj
2019-01-11 11:18 (saite)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]lavendera
2019-01-11 11:21 (saite)
jā, tā bija dikti jauka (ciemojos reiz tur pie Gulbja un bija iespēja novērtēt skolas stilu)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]aizliegts_v
2019-01-11 11:09 (saite)
Jā, es esmu tieši tāds dēļ pamatskolas/vidusskolas.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]unpy
2019-01-11 11:17 (saite)
Būtu sanācis mācīties citur, būtu pavisam cits cilvēks, ja?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]lavendera
2019-01-11 11:23 (saite)
Klau, es būtu pavisam cits cilvēks pat tad, ja 5. klasē būtu pārgājusi uz paralēlklasi! Kur nu vēl skola!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]unpy
2019-01-11 11:26 (saite)
Tiešām tā varētu būt, ka mācības paralēlklasē kaut kā pamatīgi mainītu vērtību sistēmu un bāzes rakstura īpašības?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]lavendera
2019-01-11 11:30 (saite)
Jā. Jo vismaz manā skolā bija specializētās klases un parastās klases, kas savā starpā atšķīrās gan ar pedagogu attieksmi, gan vispārējo klases gaisotni, spēju sadarboties, gan motivāciju, gan garīgo līdzsvaru.
Ir atšķirība, vai tu dzīvo gadiem ilgi izdzīvošanas režīmā vai stimulētas izaugsmes režīmā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]aizliegts_v
2019-01-11 11:33 (saite)
Noteikti. Bet ne jau tikai tā dēļ, ko tur mācīja vai nemācīja. To ir jātver plašāk, vide ir tā, kas veido cilvēku, īpaši pusaudža vecumā. Un ja skolā pavada apmēram 1/3 daļu nomoda, tad skaidrs, ka tai ir ievērojama nozīme.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

ir tāds, kāds ir, tieši dēļ pamatskolas/vidusskolas?
[info]fedrs
2019-01-11 11:12 (saite)
Lielā mērā. Atskatoties atpakaļ, nākas secināt, ka labāk būtu bijis pierast pie konkurences, nevis bez kāda iespringuma būt pirmajam puisim ciemā.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

Re: ir tāds, kāds ir, tieši dēļ pamatskolas/vidusskolas?
[info]unpy
2019-01-11 11:15 (saite)
Domā, ka vēlme konkurēt ir tāda skolā iemācāma īpašība?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: ir tāds, kāds ir, tieši dēļ pamatskolas/vidusskolas?
[info]dunduks
2019-01-11 11:18 (saite)
Manī ir iekšā konkurences vēlme vismaz atsevišķās jomās, bet skola dikti izlaida pa vieglo, bez iespringšanas un man tas pēc tam augstskolā atspēlējās.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: ir tāds, kāds ir, tieši dēļ pamatskolas/vidusskolas?
[info]unpy
2019-01-11 11:28 (saite)
Kā tieši atspēlējās?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: ir tāds, kāds ir, tieši dēļ pamatskolas/vidusskolas?
[info]dunduks
2019-01-11 13:49 (saite)
tad, kad 2.kursā vienā brīdī netiku īsti galā nemācēju iespringt un izvilkt, jo nebija iepriekš bijusi tāda nepieciešamība darba/mācību jomā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Re: ir tāds, kāds ir, tieši dēļ pamatskolas/vidusskolas?
[info]fedrs
2019-01-11 11:22 (saite)
Nav runa par vēlmi, bet gatavību, kad tāds brīdis pienāk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: ir tāds, kāds ir, tieši dēļ pamatskolas/vidusskolas?
[info]unpy
2019-01-11 11:24 (saite)
Ja būtu skolā apguvis prasmi konkurēt, tad?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]sw
2019-01-11 11:19 (saite)
Psiholoģiski skolā bija ļ. nepatīkami, atmosfēra bija draņķīga, ik pa laikam ieslīdot zonā "toksiska", un paidagogi skatījās uz to caur pirkstiem, skolas laika draudzību nav, uz salidojumiem neeju un neiešu. Bet bija psihiski nevesela latviešu valodas skolotāja, kas varēja ar smaidu sejā izraut bērnam no rokām un saplēst kontroldarba lapu, ja bērns kaut ko rakstīja nepareizi, un tāpat smaidot aiziet tālāk. Rezultātā aiz bailēm pamatīgi iekalu latviešu valodas gramatiku un varēju sākt strādāt tulkošanā, lol :D Pašlaik, kad atceros to visu, tad ir bļ@ģ, vārdsakot.

(Atbildēt uz šo)


[info]vilibaldis
2019-01-11 11:44 (saite)
Teiksim tā, izdarīju gana daudz, lai tiktu vaļā no nemīlamās prestižās skolas un deklasētos uz parasto rajona. Jā, iespējams, ja nebūtu tik mērķtiecīgi piedalījusies "kur nevajag", tagadiņ deldētu beņķi kādā ministrijā vai juristu kantorī. Sabiedrības acīs kotējoties augstāk :)

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]unpy
2019-01-11 11:53 (saite)
Proti, skolas nopelna tajā, ka tagad nedeldē beņki kādā ministrijā vai juristu kantorī tātad nav gan?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]vilibaldis
2019-01-11 11:58 (saite)
es jau privāti neļāvos, neizvērtēju iespējas utt..
bijušie klasesbiedri gan manīti smalkos amatos

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]unpy
2019-01-11 12:01 (saite)
Nu, vismaz par tevi tad skaidrs, ka novelt vainu uz skolu, ka neesi smalkā amatā, būtu grūti. Bet par smalkajiem amatiem - domā, ka tas ir tieši skolas nopelns, ka tie klasesbiedri ir smalkajos amatos?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]vilibaldis
2019-01-11 12:03 (saite)
kā tur bija ar to britu teicienu "nav svarīgi ko mācies, svarīgi ar ko kopā mācies..." :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]iive
2019-01-11 12:24 (saite)
O, jā. Man liekas, ka vidusskolā es izgāju cauri tam neiecietības pret iecietību nīgrumam, ar ko daudzi vēl nodarbojas pieaugušā vecumā. Mums bija apmaiņas braucieni uz visādām Eiropas institūcijām, un man likās, wow, kas par meh, boring bezzobainību. Tad es kaut kādā diskusijā sāku runāt no sērijas "A ko, a kāpēc vajadzētu ļaut gejiem precēties, ko?" un no apkārtējā "Tsk, tsk, tsk" izjutu ļoti pamatīgi, ka tas, ko es te mētāju kā viedoklīšus, ir runa par reāliem cilvēkiem un reālām dzīvēm. Un tā jau otrajā vidusskolas gadā samierinājos ar to, ka garlaicīgas Eiropas institūcijas ir jaukas un drošas, lai cik nebūtu boring.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]unpy
2019-01-11 12:27 (saite)
Mācītos kur citur, arvien no sirds un rajona uzskatītu, ka ko nu ko, bet precēties gejiem nevajag nekādā gadījumā?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]iive
2019-01-11 12:32 (saite)
Kas to lai zina. Mācītos rajončikā, tad, iespējams, izdomātu, ka gejiem vajag precēties tāpēc, ka klasesbiedri urlas domā, ka nevajag.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]zin
2019-01-11 12:26 (saite)
Manā skolā faktiski nebija fizikas (teorētiski bija, saturiski nebija), attiecīgi ļoti bieži joprojām jūtos kā muļķītis dažos citiem pašsaprotamos pamatjautājumos.

Vairāk gan mani ietekmēja skolas vide kā tāda, kolektīvs, apkārtējo attieksme, nekā šāda vai tāda mācību metodoloģija.
Jā, es būtu cits cilvēks, ja tā vide būtu bijusi savādāka.

Pieļauju, ka lielu daļu varētu būt sabojājusi lietu iekalšana, nevis iemācīšanās un izprašana.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]unpy
2019-01-11 12:31 (saite)
Jā, iekalšana pret izprašanu ir sens stāsts, taču ir arī pretargumenti - iekalšana trenē atmiņu un izprašana vai kopsakarību atrašana, nuuuuuuuuuu, tiešām nedomāju, ka to vispār ir iespējams iemācīt. Vai nu ir, vai nu nav.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]nova
2019-01-11 12:44 (saite)
skola bija tīrais plezīrs ar mācīšanās elementiem, un segregācijas trūkums manu konkurētspēju tālākās studijās (kas arī bija tīrais plezīrs) neietekmēja, bet kl.audzinātājas subj.viedoklis "svešvalodniekos neiestāsies, jo tur priekšā visi no Rīgas 50tās" gan:/ vajadzēja mēģināt, kas zin, kādās kanādās vai jaunzēlandēs tagad dzīvotu.

(Atbildēt uz šo)


[info]slepkava
2019-01-11 12:50 (saite)
Drīzāk jau tagad tāpat ir dalīšana vai mācies prestižākā skolā vai nē.

Un jā domāju, ka esmu tieši tāds kāds esmu pateicoties vidusskolai, tas gan man liekas, ka nebija īsti pasniedzēju dēļ, bet vairāk tieši klases iekšējai kultūrai.

(Atbildēt uz šo)


[info]mazeltov
2019-01-11 12:56 (saite)
Vajag tādu, kurš pats redz, kas un ko jādara nevis sēž muti atplētis, kamēr iebakstīs un ar pirkstu parādīs. No otras puses, man būtu daudz grūtāk izcelties un karjerēt.

(Atbildēt uz šo)


[info]krii
2019-01-11 14:21 (saite)
Lielā mērā, jā.
pamatskolā es biju kauslīgo idiotu klasē, savu slikto raksturu negribu skaidrot tieši ar šiem astoņiem faktiski zonā pavadītajiem gadiem, bet...

Toties vidusskolā nonācu pilnīgi citā kosmosā - vidē, kur norma bija lasīt vairākās svešvalodās, starpbrīžos diskutēt par jaunākajām teātru izrādēm un gleznu izstādēm, utml. Sākumā biju apjukums, bet drīz vien sāku reāli piestrādāt, lai turētos kaut cik līmenī. Tie bija trīs gadi, kad izlasīju ārkārtīgi daudz gan daiļliteratūras, gan zinātniskās literatūras, izlēmu, ko studēšu un sāku tam gatavoties, kā arī ieguvu pamatus vēl daudzām lietām, kuras turpina ietekmēt manu dzīvi joprojām.

Grūti modelēt, kā situācija būtu veidojusies, paliekot līdzīgā vidē kā pamatskolā. Varbūt gluži par pārdevēju "Maksimā" nestrādātu (man nav nekāda nicinājuma pret šāda veida darbiem, taču pašreizējais noteikti patīk labāk), un varbūt kādā augstskolā arī būtu iestājusies, varbūt "lēciens attīstībā" notiktu kaut kad vēlāk, bet es noteikti priecājos, ka savas jaunības trīs gadus no 15 līdz 18 gadu vecumam izmantoju maksimāli produktīvi.

(Atbildēt uz šo)


[info]svesinieks
2019-01-11 14:49 (saite)
Jā, domāju, ka tā ir skola (īpaši pamatskola un vidusskola) sakrīt ar to vecumu, kad daudzmaz reflektēti attīstās kkādas galvenās personības iezīmes. Tā ir pirmā sistēma, kurā tu daudzmaz patstāvīgi mijiedrabojies ar noteikumiem, skolotājiem un biedriem. Un tā pirmā pieredze, jau ir tā, kas lielā mērā iecep tevī visādus priekšstatus par pasaules kārtību un lietu dabu - kas ir darbs, ko nozīmē uzticēties kādam, kas ir taisnīgi, kas ir prieks, kas ir atzinība, kas ir pimpja gājieni, kas krietnums un drauga plecs, kā ir uzvarēt un zaudēt, pirmās seksualitātes lietas. Ja tas nav svarīgi primordiālā šķīdumā peldošam pusaudzim, tad es nezinu kas ir.

Tiesa gan varu piekrist, ka izglītības saturs gan ir pārvērtēts. Man šķiet, ka ir svarīgi, lai būtu intelektuāli izaicinoši un pietiekoši daudzpusīgi, lai būtu interesanti, lai dažkārt būtu izklaidējoši, lai būtu sācensības gars. Veselīgs maindsets un atbalstošs personāls un biedri. Un ir daudz mazāk svarīgi vai ir x stundas latvijas vēsturei un x stundas ķīmijai un vai valodu un literatūru māca atsevišķi.

Domājot par izglītības kvalitātes mērauklu un galaproduktu, domāju, ka tam vajadzētu būt iespējami garīgi veselam, zinātkāram cilvēkam, kas pēc iespējas retāk ir pizģuks. Pēc vidusskolas, droši vien vajadzētu būt aptuvenai izpratnei par jomu, kas interesē, kur mācīties vai strādāt tālāk un kā tur tikt.

(Atbildēt uz šo)


[info]bozena
2019-01-11 18:50 (saite)
Man skolā patika. Tas ir, vidusskolā, pamatskolā ne pārāk, bijām sīki un dumji, bišķi darījām pāri viens otram.
Vidusskolā jau sākās labie laiki, visādas brīvības, draugi. Vēl tagad visus labprāt satieku, klasesbiedrus mīlu.
Daļa skolotāju bija tiešām labi, citi - vienkārši kolorītāas personas.
Ko iemācīja - matemātiku labā lietotāja līmenī. Ķīmiju.
Vēsturi, mākslas vēsturi. Ņemot vērā tālākās izglītības dabaszinātnisko ievirzi, ko no skolas vēsturē un kultūrā atceros, tik arī zinu.
Literatūra bija laba, latv.valoda (lai gan komatus vienalga aizmirsu).
Bet tā no dzīves - demokrātijas priekšrocības un attiecību krāšņumus.
Viena skolasbiedrene teica, ka skola bijusi antikarjerisma akadēmija. Nu tā kaut kā arī bija.

(Atbildēt uz šo)


[info]antuanete
2019-01-11 18:54 (saite)
Jā, noteikti. Pirmkārt jau nopelns ģeogrāfijas skolotājam, kurš vidusskolā aizsūtīja uz Jauno ģeogrāfu skolu, bez tā es visdrīzāk būtu palikusi pie "pirmās mīlestības" jeb latviešu literatūras un gramatikas (kur arī nopelns lieliskai skolotājai pamatskolā). Var teikt, ka zināšanas konkrētās jomās ir bijušas ļoti atkarīgas no skolotājiem pamatskolā, kas ielika vai neielika pamatus (līdz ar to man tādu galīgi nav krievu valodā un matemātikā/vispār eksaktajos priekšmetos). Lai gan, ja tā padomā, ģeogrāfija pamatskolā bija štruntīga, atšķirībā no vidusskolas, tā ka labs skolotājs var izvilkt saulītē priekšmetu arī vēlāk.

Skolai būtu jāizlaiž "produkts" ar kaut kādu pamatzināšanu komplektu diezgan plašā spektrā, uz kura jaunais pilsonis var būvēt tālākās zināšanas un prasmes, jo ir ne tikai kaut ko iekalis, bet arī iemācījies redzēt kontekstu. Var vidusskolā specializēties savā vēlamajā nozarē, bet tomēr lai būtu arī vismaz priekšstats par citām nozarēm, jo nekad nevar zināt, kas dzīvē noderēs.

(Atbildēt uz šo)


[info]mansgan
2019-01-11 21:19 (saite)
pag, šim visam nav nekādas nosakāmas īpatsvaru skalas. kam skola, kam vectētiņš vai kaimiņš... kaut kāda ietekme ir jebkam -- kaut vai saprašanai, ka tā nevajag :))

mana (mazpilsētas) pamatskola bija 6 psrs un 2 atmodas gadi. tad bija tehnikums. nu, tur bija stagnējuma maisījums un nez kas. lauksaimnieki sāk iet 'biznesā', biznesa plāni (cik tas bija smieklīgi, skatoties no mūsdienām...).
gan negatīvais, gan pozitīvais var palīdzēt kaut ko saprast; vai nogremdēt. pieļauju, ka mana domāšana/personība vairāk veidojās pēc 19 gadiem, kad pa sezonām strādāju ārzemēs. tāds laika mašīnas ceļojums. tas gan nenozīmē, ka tur nebija pāķu, ar kuriem nav ko runāt.


(Atbildēt uz šo)


[info]begemots
2019-01-12 10:08 (saite)
Neatbildams jautājums, jo katrs jau ir gājis tur, kur gājis un nevar salīdzināties.

Bet man izskatās, ka skola -- kā vieta kur cilvēks pavada lielāko daļu dienas -- diezgan stipri ietekmē bērnu vienkārši dēļ tā, ar kādiem klasesbiedriem un skolotājiem ir jāsadzīvo. Tā taču ir pirmā lielākā (lai arī salīdzinoši seklā) iekļaušanās kaut kādā soc struktūrā ārpus mājās.

Plus, protams, dažās skolās ir labāka kāda priekšmeta tradīcija nekā citās -- piemēram, normāli angleni padlaikos varēja apgūt tikai, ja nekļūdos vienā no 2 Rīgas skolām. To es ievēroju pēc anglenes pamatskolas pārejot uz mūziku orientētajā vidusskolā, kur man bija jālabo anglene skolotājiem.

(Atbildēt uz šo)


[info]kjiimikjis
2019-01-13 19:55 (saite)
Kaut kādā mērā noteikti. Kaut vai pirmajā tuvinājumā - pamatskolā sāku domāt, ko gribu turpmāk dzīvē darīt, jo +/- viss no mācību priekšmetiem padevās viegli. Skola kaut kā pamanījās iedzīt vienaldzību pret citām alternatīvām izvēlēm, paliku pie ķīmijas. Tālākajās ar šo izvēli saistītajās attīštības stadijās pamat/vidusskola tieši iesaistīta, protams, nebija, bet nu uz tām sliedēm mani novirzīja gan.

(Atbildēt uz šo)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?