mhm.. |
Apr. 16th, 2011|11:36 pm |
reizēm.. es zinu.. es izsakos neadekvāti un lai neteiktu vairāk ka izturos neatbilstoši sabiedrībā pieņemtajām normām.. un pat zinot ka esmu robežpersonība, kas pasauli dala labajā un ļaunajā un kam ir grūtības saskatīt medaļas abas puses, es zinu, kas manā dzīvē un pasaulē ir patiesi labs. es pazīstu tos, kas manā dzīvē ir labie. un es zinu, ka Tu esi īpaša. un mani mīļie.. un man to nevajag pierādīt nevienam, es vienkārši to zinu un reizēm.. es varbūt to jūtu pārāk stipri. bet man patīk to just. tā nav slikta sajūta, tā ir pat ļoti laba.. skaista. un reizēm man gribas to pateikt, vai izrādīt un cilvēkiem kas ir patiesi nozmīgi manā dzīvē es to arī daru. jo galu galā mēs esam viens mirklis visuma mūžībā un kādēļ gan ne? jo tam, kas to novērtēs, sejā, iespējams, parādīsies smaids un un viņš sapratīs, zinās..
galvā skan sena roxette dziesma, ko agrāk mēdzu dungot bieži "once upon a time there was a little girl once she was mine in my heart the only one.."
reiz.. es braucu mašīnā ar vecākiem un pajautāju, ko nozīmē tas, ka mēs esam šajā pasaulē- "kāda ir dzīves jēga", gaidot cerībā, ka mani vistuvākie cilvēki, kuru uzskati man šķita vieni no gudrākajiem, protams, zinās un spēs sniegt atbildi..
viņi saskatījās un saminstinājās. pēc klusuma brīža, kas šķita ļoti garš.. mamma ierunājās: "pasaulē ir vairākas teorijas. un viena ir tā, ka visums sastāv no enerģijas. un ik dienu mēs ražojam enerģiju. gan labo, gan slikto. un visums barojas no tās. šīs teorijas pamatā ir tas, ka mūsu dzīves mērķis ir radīt vairāk labās enerģijas. ar katru smaidu, ar katru labu darbu un domu, ko mēs dodam apkārtējiem un galu galā sev, mēs radam šo enerģiju. labo. un tādejādi izpildām mūsu lomu dzīvē." es mīlu šo teoriju. un man patīk doma, ka to man pastāstīja tieši mani vecāki. un tas ir tas kam es patiesi ticu, tas ka mēs, cilvēki, varam mainīties. tas, ka paradoksāli, bet mēs varam padarīt visumu labāku. mēs varam nolikt par pašmērķi vairāk mīlēt un izrādīt to. jo reizēm arī pārlieku lielas rūpes nenozīmē mīlestību. viens glāsts vairāk vai mazāk, mīļš skatiens un mīļš vārds es ticu ka šīs 3 lietas spēj darīt lielas lietas un dziedināt mūsu iepriekšējās rētas. par daudz šajā pasaulē mums tā visa trūkst. man ļoti garšo salda tēja, un tagad ja es esmu ciemos un man piedāvā tēju es vienmēr palūdzu arī cukuru. reizēm cilvēki nobrīnās, ja to nelieto bet es tādā veidā rūpējos arī par sevi un vienkārši labu sajūtu sev. es cenšos ražot šo enerģiju. reizēm man sanāk, reizēm ne. bet ja es kādreiz, Tev to izrādu par daudz vai par maz, piedod man. hm.. bet es neaizmirstu ka tas ir mans mērķis pasaulē. un arī es mācos un ar dozēšanu, mums ikvienam reizēm ir problēmas. un man patika, kad Tu mani vienreiz nosauci "cilvēks ar putniem", tas liek man domāt, bet tajā pašā laikā dod sajūtu, ka man nav sevi jāierobežo. kā mana daktere teica "pasaule psihiatrus uzskata par nedaudz dīvainiem un trakiem, tādēļ mēs tādi drīkstam būt." saldus sapņus un līdz nākamajai reizei..=* |
|