|
Nov. 11th, 2005|01:24 pm |
bet mēs augam lielāki un lielāki.. rungas nesāp vairs tik stipri un pārgrieztas artērijas dzied.. mēs augam lielāki un lielāki. zeme top mīkstāka bet kājas negrimst.es redzēju milzi vampīra acīm. tas skatījās uz mani, tā itkā zinātu, kas patiesībā notiek. tā kā zinātu, kas..
viņi nospiež tevi ar savu lielo pēdu un smejās.. vampīra acis parādās naktī un nekad nemirst.. debesis tai naktī nogalināja daļu no cilvēkiem
tumsā mēs visi esam lieli un mazi rēgi. atliek vienīgi klausīties.. kā sirds dauzās
"un māju gandrīz sabrucina vilciens - tieši pusnaktī vagonos vezdams sadedzināto siržu ogles.."
skatīties, kā patiesība izgriež gabalu no miesas vairs nav patīkami.. 1905.gada parks atstājis bailes
parkā, kur mani draugi kļuva par skūpstošām gumijas lellēm.. draugs nokrita no mūra.. mēs domājām,ka miris.. maza vientuļa oglīte sēdot uz kapa baidījās no debesīm.. |
|