|
Sep. 26th, 2005|03:31 pm |
|
eh, zinat ko.. kad es toreiz uzzināju, ka mammīte var pamest mūs pēc pāris gadiem pawisam.. kad mana pirmā mīlestība gribēja taisīt pašnā'vību un es biju gatava darīt to kopā ar viņu.. man bija vienalga.. es negribēju bez viņas te palikt.. man tagad.. man tagad nav bail ne no kā.. uzbrukumi, piekaušanas.. fuck them all! esmu apjukusi,bet...man it nemaz nav bail! mani var caurdurt ... var darīt vienalga ko.....man nav bail..es to visu jau esmu piedzīvojusi.. un nav jau arī tik slikti..man tik ļoti patīk sievietes maigā āda..karstais balzāms and no more cigarettes...tikai neizslēdz lūdzu gaismu..... |
|