|
Aug. 15th, 2005|03:09 pm |
|
..šodien sēdēju.. un pieķēru sevi domājam par to mazo balto āboliņa ziedu..tur pavisam netālu. skatījos un vienkārši vēroju, kā tas aug.. zālīte tik mīksta, kā paklājs........iegulties un pavārtīties, ja rīta rasa vēl nebūtu pazudusi..skatījos uz to ziediņu, tad uz vēl vienu..un tad.. pēkšņi viņu bija tik daudz.. par daudz gheh.. un iedomājos cik pasaulē daudz gan tādu skaistu, baltu puteklīšu tomēr.. tā nu mēs sēdējām un patikā tīksinājāmies par zilajiem debesu glāstiem.. tādi maigi pieskārieni tika raidīti no šīs zilgmes..negribēju iet iekšā.. negribēju mājās...... |
|