|
Aug. 5th, 2005|05:21 pm |
|
vienalga.. vienalga kas notiek...vai asaras vai medus... tas viss līst pār mūsu zemi, ķermeņiem un asinīm.. sāls uz rētām. sāls.. uz rētām. atplēstas brūces un miesu caururbjoši zārdi..vienalga. vienalga kas notiek.. man sāp. tik loti. šai tumsā..to neapstādināt. es vismaz nezinu kā.....tu esi nelietis. meēsls, kas nav pelnījis būt pat pieminēts šeit.... tu sabojāji.. visu. visu.. šodien viņa atnāca un lūdzās mammai, jo tu vakar esot palicis uz brīdi akls. vai es kāda briesmone, ja to vēlos? zem zemes tevi.. zem zemes.. tik dzilji.. tik tālu.. kau kur pie ekvadora.. nee! tur tu neiederies! maitām uz šis zemes nav vietas. ne antarktīdā, ne jūrā. nemaz nedomā! okeānus tu nepiemēslosi..es vēlos tevi nevis aklu bet mirušu, lai nolād mani, lai nolād... šī pretīgā balss... es nespēju to uzrakstīt.. un tu vēl man ko jautāji..vai es nelietoju narkotikas.. ha! ej dirst.. lai piedod citi par sliktajiem vārdiem...tas ir par maz.. ticat vai ne....sirds man ir laba.. |
|