| |
[Aug. 25th, 2008|05:18 pm] |
| [ | mood |
| |  ..hhhhh! | ] |
| [ | music |
| | room of silence.. | ] |
sen neesmu piekāpusi cibiņā. cibiņš mans draugs un es tā. laiki mainās lietas iet uz priekšu. jauns gads jauns sākums būs. gribētos visu veco pagātni atstāt aiz žogmales, tikt pāri vainas sajūtai, kas nu jau moka kādu gadu un atlaist cilvēku, ko nemīlu. ir tik grūti nosaukt lietas īstajos vārdos.. man domāt laukakmens spiež uz rokasspiediena, kas ir jālaiž vaļā.. man teiks, Tu solīji! mhmm.. bet kā gan es viņai varēju atteikt? mazam pamestam pūkainam kucēnam. tās lūdzošās acis vai beidz mani nost. es esmu pati vainīga. kā gan var apsolīt kādu iemīlēt? klausos pati sevī- nav drosmes salauzt jau tā saskrāpēto sirdi- un šķebinos pati no sava gļēvuma. es gribu atgriezties pie sevis. savas ģitāras, bumbas un grāmatām. velosipēds jau tik ilg stāv dīkā un gaida mani, jo es, sak, man nav laika. kā gribās dažreiz aizmest tālu tālu savu sirdsapziņu un tikai dažbrīd pasaukt to domās kā eragonu.. mani sapņi piepildās. bet es nevaru aizmirst kā reiz kādam vēlēju nāvi. tas ir tas ko nedrīkst vēlēt nevienam. pat neliešiem. jo visi esam grēkojuši. jo piesaukts ļaunums piepildās vienmēr. un kāds vienmēr paliek viens. pāra vairs nav. tomēr par spīti visam es klusībā ceru nonākt šķīstītavā, kur varbūt ar smagu darbu.. nez. man jāglābj ļaudis, bet kāpēc glābšanas darbs reizēm kļūst par simptomu. you don't need to fix me i'm not broken.. smth like that lasiiju reiz 1aa profilā. tā ir taisnība. katram no mums jākuļas pašam, mēs drīkstam tikai pieturēt, ja redzam krītot. fuckin shit i hate these thoughtful momments |
|
|
| |
[Aug. 25th, 2008|05:48 pm] |
| [ | mood |
| |  annoyed | ] |
man ir jauna oriģinālā stīpa ar ķēdēm, ko nevar pielikt un jauna bumba, ko nevar spēlēt. feel fucking circumstanced!!!!! |
|
|