| |
[Oct. 24th, 2005|08:08 pm] |
es guļu gultā un degu kāk ugunīs
esmu izvirstošs vulkāns
kas pats sevi mīlot
mēdz aprīt pašu
augstu kalnos
augstu debesīs
kur vēsais gaiss
liktu vārošiem bronhiem neizgaist
mūsu acu priekšā
viņi dzied
"es varētu dienām ilgi sēdēt un ļaut
vēzim pildīt manas plaušas
es varētu dienām ilgi sēdēt"
mūs katru kaut kas pilda
katru kaut kas ārda laukā
un liek mums gārgt
degu kā ugunīs
skaitu
līdz sitīs augšāmcelšanās stunda |
|
|