| |
[Oct. 13th, 2005|09:41 pm] |
esmu rituālu cilvēks
šīs melnbaltās fotogrāfijas par to liecina...arī noslēptie naži un asumi.. mans personīgais zvaigznājs pie griestiem.. darīt tikai tādēļ,ka tam tā jābūt.. darīt tikai tādēļ,jo nav nemaz tā "tādēļ".. vai tas ir labi? nē.
atkal zem segas. paldies bailēm.. |
|
|
| |
[Oct. 13th, 2005|09:47 pm] |
|
šonakt redzēju sapni.. paldies, māmiņ, ka Tu tur biji.. paldies, ka tu rektoram teici,lai atļauj man turpināt mācības..ka atbalstīji mani, pat ja tā nebij.. viņš smējās.. viņš smejās mums sejās un teica, ka viņam vienkārši šodien negribas.. viņam šodien es nepatīkot.. kā es ārdījos.. asaras bija atsājušas garas zīmes pār maniem sasarkušajiem vaigiem.. es lūdzos.. es raudāju..kliedzu. bet viņš sēdēja ar akmens seju un teica.. man šodien negribas...viņš netaisījās neko aptiprināt un es vienkārši izskrēju laukā.. es teicu.. "tā ir visa mana dzīve! kā jūs to nesaprotat! es nevaru būt nekas cits..nekas cits kā vienīgi ārsts. manai dzīvei vairs nebūs jēgas.. lūdzu.. lūdzu.." uzkāpu augstu pa šīs mājas netīrajām sienām un kliedzu "es izdarīšu pašnāvību!" trīcēja ceļi un sūrstēja vaigi no sāļajām asarām..bija taču tik ļoti bail.. neko tādu es nemaz negribēju.. es negribēju,bet.. viņš tikai sēdēja savā kantorī un auksti smaidīja.. es nezināju ko darīt.. man bija tik bail |
|
|