| |
[Sep. 25th, 2005|06:52 pm] |
ābeles zaros šūpoties un tomēr nedabūt galu ir interesanti.. no smaguma plīstošas koka kastes, vecās krosenes kājās spiež..dzelzs trepju malas tik asas ka grūti noturēties.. mazais brālis joko pa vidu skaļiem smiekliem.. tā jauki.. nosvīdusi no veiktajām piruetēm un tiltiņiem ābeļu zaros, taču jūtos labi. tētis smejās. man patīk, kad viņš to dara.. pēdējā laikā šos smieklus dzirdu pārāk reti..
strādāju šodien pie mūsu māju tapšanas skaistākas.. terase trīcēja no bailēm redzot manas vārgās rokas ar pulētēju rokās.. nu un tad ka nevarēju nospiest to nolādēto pogu!tās nemaz nav tik vārgas! spēks manī kūsā..esmu pilnbriedā un priecājos par šo dienu.. |
|
|