..wakar metu kūleņus un ārdījos pa mūsu zaļo zālienu. tik spilgti zaļš, tik zaļš, ka acis žilbst!!! :DDD tāds prieks! tāds prieks, ka nezini, kur likties... ierauj elpu un ļauj waļu smiekliem.

tāpat! tāpat wien!

jo zāle tik zaļa..

tik mīksta, kā paklājs..

KĀ GAIDĪJU!!!

skaitīju mēnešus un dienas.. ziema pagāja.. rudens..  slapjums.. wiss.. ir prom!

ZĀLE.

ZĀLE IR!! :D

..ar brāli un ričiņu spēlēt futbolu..skriet! un sisties un lēkāt uz rokām! uz galvas man mācīja stāwēt! un ālēties.. ālēties! ālēties! tad nokrist.. zaļā zālītē. un ieelpot tās elpu! atkrist bezspēkā, jūtot suņuka piespiesto silto kūkumiņu sev pie sāna..un celties un kūleņot! kūleņot līdz sagriežas galva un liekas ka esi apnarkojies! jo pasaule griežas  un lidojam mēs. kūleņot. kūleņot, kūleņot un smieties! :D par zāli. par skaisto, mīļo zāli...

ak dievs, kā nespēju to aizmirst wai pazaudēt! a mozhet i smex bez prichini, priznak durachini no ņemagu zabitj lasku travi....