| Pārlieku līdzjūtīgiem, kā arī pārjūtīgiem - nelasīt. nekā tāada tur nemaz nav. |
Jan. 21st, 2010|12:09 am |
Nu vienvārdsakot, pizģec!
Naudas nav.
Tas gan navnekas traks.
Esmu iejūgusies stūlbā darbā ar bezadbildīgu, nepatīkamu cilvēku vadošo, kuram vispār patīk būt niknam un ka viņam lien dirsā. Bet gribas man kaut kādu normālu darbu ar iespēju publiski atkailināties, vai veikt kādu citu labdarības aktu.
man ir stūlbs profils un visiem taapat skaidrs, ka es esmu es.
Bet lai visi iet galīgi uz poda. Vispār man nav īpaši labi ar galvu un tas mani uztrauc.
man ļoti nepatīk visādi mudžosi tārpu kamoli, ko var iztēloties. Bet kāpēc kaut kas tik nepatīkams jāiztēlojas? Vai drīzāk- kāpēc gan nevar tārpus redzēt skaistus? Īsais ceļš nav mans un arī garais nav mans, bet vidējais. Es domāju visu kopīgo domu. tagad nē, bet dažreiz gribētu būt kā tā meitene zilacainā un blondā, kas ir stalta un apņēmīga, pārcieš vientulību naivā ticībā un izskatās kā pinokio mūltenē labā feja.
Dažreiz es jūtos kā tā meitene no filmas, kur asinis līst un viņa ir tāda bāla un tas viss ir diezgan baisi un pilnīgi neīstigan uzfilmēts, gan arī ilūzijas par labajem un sliktajiem. Melnā niere ar balto punktu. tāda glazūriņa. Bet es esmu gan tā meitene, gan melnā niere, gan lilita, gan ieva un viss ir kustīgs. Un laikam jau jātaisa cita dienasgrāmata atkal, jo kas tas vispār tāds par sekotāju man ellīgu piemeties?
Psihoterapeits teica nelīst internetā, bet es te atkal sēžu. Sorry, bračka. Šitas ir klīnisks gadījums. |
|