| Spalvainās dvēseles |
May. 11th, 2011|05:29 pm |
Mīlu gribētos. Pašcieņu un nost ar slinkumu.
Redzēju kādu tēvu ar dēlu. Tādu es gribētu sev vīru, kurš rūpējas un mīl. Un arī labi izskatās.
Vai var būt labāk, mīļāko, jo tur tad ir tā neiespējamības saldsērīgā bohēmiskā nots.
Jasāk skūt kājas. Ziema taču sen jau garām. Kauns par visu so pašaprūpes riesta deju, bet kuru gan interesē tās skaistās dvēseles, izņemot Visaugsto, pāris īstu draugu un kadu nejauši sastaptu cilvēku.
Dzimumattiecības tomer valda jaunības un dailes diktatūra.
Ka man no tā slikti paliek. Bet var būt es vienkarši esmu slimās attiecībās. Gribetos kādu vienkarsi mīlēt tadu kāds viņš/ viņa ir. un vice versa.
Laikam jau ar sevi būtu jāsāk, bet nesanāk, nesanāk, diemžēl. |
|