| Te voglio ‘bbene |
[May. 5th, 2023|04:18 am] |
Šobrīd pat grūti pateikt, kas es esmu.
Cenšos pierakstīt saplīsuša šķīvja lauskas, kamēr vēl nolasāma tā forma.
Es biju pilna un virmojoša kā fosforizētu zivtiņu bars,
Viņš skatījās melnām acīm un neviļus pieskārās manai rokai. Plauksta- siltuma komprese atvēra mani un iekšējie augi gavilēja
Es dzēru mīlestību kā kucēns. Tā pietiks, tās gana.
Salipām kā divi magnēti nedalāmi viens otra vajadzībā.
Un tu zināji, kad piecelties no pelniem uz aizlidot. Zināji, kā maigi samelot saudzējot: mēs tiksimies drīz, tu teici
Atraisot manas paraduma sasietās roku lentes
Un ir tik labi, ka tu aizej pa gaismu. Atstājot man savas klātbūtnes dāvanu, siltuma izsauļoto ķermeni un daudz savas pilsētas dziesmu. Es peldu mūzikā jau trešo |
|
|