| Es pastāstītu, ja mācētu |
[Apr. 15th, 2021|02:34 pm] |
Nokārtoju izglītību bez gandarījuma un ar sirdsapziņas pārmetumiem. Tagad ir laiks. Līdz vakaram. Vienai. Būtu varējusi sakārtot kaut ko. Bet es pat neredzu kā. Es redzu gràmatu plauktu ar savandītām grāmatām. Labi. Es viņas saliktu taisni vienu otrai blakus. Vai tas kaut ko mainītu? Es neredzu kopainu. Māja nekad nebūs mājīga, jo es tāda neesmu. Neprotu būt. Nevaru vairs. Es vairs nevaru.
Manas rokas ir sasietas. |
|
|
| Nebūtība |
[Apr. 15th, 2021|02:51 pm] |
Ir tik bezgala bezgala bēdīgi. Tik ļoti ļoti žēl, ka es esmu tāda kā esmu un nevaru to mainīt. Ir milzīgs kauns. Un milzīgs nogurums sevi nest.
Ir ļoti ļoti skumji. Nav spēka. Katra reize veikalā man ir pārbaudījums. Katra ēdienreizes gatavošana milzu cīņa. Es nemāku vairs būt. Nemaz. |
|
|