| Well it’s too late tonight |
[Mar. 13th, 2019|10:28 pm] |
Lūk, es aizdomājos par to, (un ne pirmo reizi) ka ļoti izplatīts viedoklis ir - vīriešiem lielāks sex drive caurmērā.
Protams, es domāju par to tajā kontekstā - kā var tā būt, ka tu rodies viens no daudziem izņēmums tāds
sieviešu kārtas fiziskās mīlas apsēsts radījums un pievelcies tieši pie tiem pretpoliem, attiecīgi, kam, principā, pa lielām šaibām, puslīdz pohuj par seksu.
Drausmīga netaisnība. NU DRAUSMĪGA. Tā, ka raudāt dažreiz gribās, goda vārds. No dusmām.
Un es zinu vēl daudzas sievietes, kurām tā ir. Godīgi sakot, pretējas versijas - kad sieviete tā dirsinātu vīrieti, ka par maz dotu - pat nezinu.
Nu kā tas var būt? Ka mēs visas kaut kā mistiski esam satikušās tās nepiesātināmās sievietes kaut kā nejauši? Var būt tā ir vīriešu sazvērestība, ka tiek izplatītas seksuālās apetītes fake news.
Un tad man liekas, ka pret mani izturās drusku slikti. Bet ne tajā ziņā kurā man patīk. Tajā nē.
Man sāk skumjas nākt, ka es kaut ko gaidu no otra, ko viņš nespēj dot.
Un no sevis var būt arī.
Un, ja būtu izvēles, tad es tagad iekapsulētos tādā kā kokonā uz nedēļu un izlīstu laukā jau par citu radību.
Jo es jūtos vientuļi un skumstu un es zaudēju draugus, jo visu laiku veltu mācībām un kādu šķipsniņu bērniem un tās draudzības viņas jau vecākam paliekot arī kļūst tādas vēsākas
un attālākas un ķermenis noveco un es gribu visu to izdarīt ar viņu (ar to ķermeni), ko var tad, kad ir vēl kaut cik necik satvarīgs, lai nenāktos piedzimt par jaunu.
Es gribu izsmelt visas vēlmes, lai neko negribētu pirms aiziet. Lai nav šeit vairs jāatgriežas. Man te ļoti patīk. Bet pietiek.
Un viņam vajag visu ko un arī drusciņ mani, kā pieturas punktu un siltuma avotu,
bet te jau vietā būtu anekdoti par vardi. Es te sēžu kā sieviete.
Un var būt arī, ka Ķimelei tajā 2011 gada intervijā Lilit taisnība, sakot "sieviete sievietē aizņem tik daudz, ka mākslai nepietiek vietas"
Bet ja Tu mani esi izvēlējies, kā cilvēku, nevis kā sievieti. Vēljovairāk man vajadzīgas rūpes un kopība. Ne ikdienišķas.
Kopīgs ceļojums. Gājiens gar jūru, vienalga. Četras dienas mežā, kuru laikā mēs esam kopā un netramdam viens otru, neskrienam, bet esam.
Un jā, esmu gatava, sēdēt uz diētas (vēl varu izturēt šo režīmu), bet vajag uzticēšanos, uzticību un paļāvību.
Man nepatīk, ko Tu pret mani dari.
Tas ir pavirši. |
|
|