| sasalums skarbs |
[Jan. 4th, 2012|01:17 pm] |
Ak, Dievs! Mīlestība - lūdzu esi laipna, lūdzu paciet visu, esi lēnprātīga.
Neliec gulties zemē un lūgt, lai puķes man izaugtu cauri.
Ak, Dievs! Lūdzu neļauj man visu dzīvi pavadīt pusceļā starp Oksfordu un Parīzi.
Septiņi cēlieni - daži skaisti mirkļi, daudz kļūdu. Nav ko liegties - ne tu ne es - mēs neizturējām eksāmenu.
Bet izrāde turpinās. Un man neizdodas aizbēgt, lai kā gribu.
Žēl uz sevi skatīties, kad es viena pa tukšu peronu blandos.
Un trakākais, ka dažreiz rādās, ka tu kaut kur tepat esi.
Bet es neticu. Vari neizskaidroties. Zinu, ka kļūdos. |
|
|