| Burvis |
Jun. 22nd, 2004|11:13 am |
Reiz sensenos laikos dziivoja kaads jauns princis.Vinsh ticēja visam Tikai trim lietaam ne. Vinsh neticēja, ka pasaulee ir princeses, neticēja, ka pasaulee ir salas, neticēja, ka ir Dievs. Vinja teevs karalis bija vinjam to iegalvojis. Taa kaa karaļvalstī neija nedz princešu, nedz salu, nedz arii Dievs lika par sevi maniit, princis ticēja sava teeva vārdiem.
Bet tad kaadu dienu princis aizbēga no teeva pils un nonāca kaimiņzemee. Kaads bija vinja paarsteigums, kad juuraa vinsh ieraudziija salas, bet uz taam – savaadas un satraucoshas buutnes, ko princis nezinaaja saukt vaardaa. Vinsh saaka luukoties peec laivas un ieraudziija gar krastu naakam viiru smalkaas draanaas.
- Vai shiis ir iistas salas? – taujaaja princis.
- Nu protams, taas ir visiistaakaas salas – skaneeja sveshinieka atbilde.
- Un kas ir taas savaadaas un satraucoshaas buutnes?
- Taas ir visiistaakaas princeseas, visas kaa viena.
- Tad jau iznaak, ka ir arii Dievs! – iesaucaas princis.
- Es esmu Dievs, - sviniigi palociijaas smalkais viirs.
Jaunais princis steidzaas maajup, cik aatri vien speeja.
- Nu beidzot tu esi atgriezies – sagaidiija jaunekli karalis, vinja teevs.
- Teevs, es redzeeju salas, redzeeju princeses, redzeeju Dievu, - paarmetoshi bilda princis.
Karalis ne aci nepamirkshkjinaaja.
- Pasaulee nav nedz iistu salu, nedziistu princeshu, nedz Dieva.
- Bet es to visu redzeeju!
- Tad saki man – kaa Dievs bija gjeeries?
- Dievs bija gjeerbies smalkaas draanaas.
- Vai piedurknes tam ija atlociitas?
Princis atcereejaas, ka taa tas tieshaam bija. Karalis pasmaidiija.
- tas ir burvja apgjeerbs. Tu esi nelaagi piekraapts, mans deels.
To padzirdis, proncis atgriezaas kaiminjzemee un devaas uz to pashu vietu, un atkal sastapa viiru smalkaas draanaas.
- mans teevs, karalis, pateica man kas juus esat, sashutis saciija princis. – Pirmiit juus mani piekraapaat, bet vairs jums tas neizdosies. Tagad es zinu, ka taas nav iistas salas, nav isitas princeses, jo juus esat burvis.
Viirs krastmalaa pasmiineeja.
- tu patiesi esi piekraapts, manu zeen. Tava teeva valdiijumos ir daudz salu un daudz princeshu. Bet vinsh tevi ir nobuuris un tu taas vienkaarshi neredzi..
Domiigs princis atgriezaas pilii. Uzmekleejis teevu, vinsh cieshi ieluukojaas tam aciis.
- Teevs, vai tas tiesa, ka juus neesat karalis, bet gan burvis?
Karalis pasmiineeja un atlociija piedurknes.
- Jaa, mans deels, es esmu burvis.
- Tad jau viirs juras krastaa bija Dievs!
- Viirs juuras krastaa bija cits burvis.
- Es gribu zinaat kas sleepjas aiz visaam shiim burvestiibaam, gribu zinaat patiesiibu!
- Tur nav nekaadas patiesiibas- atteica karalis.
Princis bija tuvu izmisumam.
– Es padariishu sev galu, - vinsh saciija .
Ar magjijas paliidziibu princis izsauca uz pili naavi. Taa paraadiijaas durviis un maaja princim ar roku. Princis saaka shausmaas triiceet un atcereejaas briinishkjiigaas, bet neiistaas salas un neiisaas, bet briinishkjiigaas princeses.
- Nu labi, - vinsh peediigi noteica. – Es meegjinaashu ar to sadziivot. |
|