Tue, Feb. 14th, 2012, 10:06 pm
Promise me one thing: don't take me home until I'm drunk - very drunk indeed.

Viena no manām mīļākajām grāmatām un filmām ir "Brokastis Tifānijā". Un šodien ar man notika Kaķa epizode*. Vispirms, ejot iekšā mājā, es nejauši, nu gandrīz nejauši kāpņu telpā ielaidu rudu kaķi. Tad visu elektroierīču simfonija izsita korķus, pa tumsu iztusnījot koridorā, saspaidīju vajadzīgās pogas, un līdz ar gaismas iedegšanos manā dzīvoklī sēdēja ruds kaķis. Tāds, kādu es jau sen gribēju, bet pēc Mio epopejas nevarēju atļauties. Ja ņe vinovata, on sam prišol. Patinot zemapziņā noglabātas informācijas druskas, es gan atceros, ka Miera un Briāna ielas stūrī redzēju paziņojumu, ka pazudis ruds kaķis. Rītdien piezvanīšu- ja tur būs telefona numurs. Ja nebūs... Vai tā ir zīme, ka man obligāti vajag stabilizēties, paturēt kaķi, iegādāties īstu gultu uz kredīta, dzīvot tā, it kā tas būtu pavisam pieņemami- izbraukt no valsts tikai divreiz gadā uz divām nedēļām?

-----
zemsvītras piezīme par Kaķa epizodi.

Holly Golightly: He's all right! Aren't you, cat? Poor cat! Poor slob! Poor slob without a name! The way I see it I haven't got the right to give him one. We don't belong to each other. We just took up one day by the river. I don't want to own anything until I find a place where me and things go together. I'm not sure where that is but I know what it is like. It's like Tiffany's. 

Mon, Apr. 19th, 2010, 01:39 pm
Faded pictures in my scrapbook.

Kā viss mainās dažu gadu laikā..
Pirms dažiem gadiem bez mākleriem neko prātīgu nevarēja dabūt, un darbi paši skrēja pakaļ.
Tagad jāskrien pakaļ darbiem, bet man pakaļ tagad skrien izīrētāji un pierunā visādi, lai tikai es palieku un savu naudu ieguldu viņu īašuma apsaimniekošanā.
šodien man uzmācās kaut kāda traka kaimiņiene, kas izīrētāja norīkojumā runā ar mani pa dušam, un stāsta, kur kādi dzīvokļi pa kādu naudu dabūnami, jo izīrētājs acīmredzot vairs negrib ar mani pats runāt :)

10 gadu laikā Rīgā esmu dzīvojusi tikai trijās vietās- kojās Āgenskalnā, dzīvoklī Imantā un Centrā, katrā vietā pa 3 gadiem vidēji, tādējādi noslēdzot kādu posmu manā dzīvē. Kojas ir dzīves skola 5 sasteigtās minūtēs, bet nekad vairs nevarētu dzīvot trijatā vienā istabā, un toreiz nevarēju arī. Kad sāku dzīvot ar Airbaltic stjuarti, pēdējo koju un studiju gadu īsti neatceros- mēs visu laiku dzērām Airbaltic Ballantines vai citu viskiju, ēdam airbaltic sviestmaizes, braucām uz klubiem un Irita vai nu pielīmēja manas kurpes ar skoču pie grīdas, rakstīja man vēstules no komandantes vai bastoja ar mani kopā spāņu valodas nodarbības 8os no rīta. Mana vidējā atzīme tajā gadā noslīdēja par 2 ballēm uz leju gada laikā, bet bija jautri.
Imanta man saistās ar ķiršu vermutu, ko mēs lējām rīklēs, kad bijām studenti, ar smejošos un visur krītošo Diānu, mūžīgi pīpējošo Andu, gejiem, transvestītiem, Streipu mūsu tualetē, Mio un ikpavasara staigāšanu pa Imantas mežiem. Viens no jaukākajiem periodiem manā dzīvē. Pirmā mīlestība, pirmais darbs, pirmie draugi Rīgā.
Bet vislabāk man patīk dzīvot Centrā. Pirmkārt, viss tuvu, otrkārt, kaimiņi sveicinās viens ar otru, treškārt, visas izklaides, ēšanas, dzeršanas, iepazīšanās iespējas ir tuvāk un to ir vairāk, pat ja sen jau neesmu nekāda klubu meitene vai sociāla būtne. Un kurpju veikali, kur var vienkārši ieiet un paskatīties uz dārgām un ekstravagantām kurpēm.

Thu, Sep. 18th, 2008, 11:31 pm

ir atšķirība starp dzīvošanu centrā vai imantā- vairs neviens negriež kabeļus, nesūta man seksa piedāvajumus un sveicina mani kāpņu telpā! Viss tik civilizēti! toties mazliet garlaicīgi.

Wed, Jan. 16th, 2008, 04:20 pm
for whom it may concern

Kad mums buus book club?
(Misters Palanjuks ir apvainojies par šādu nevērību)

Tue, Dec. 18th, 2007, 06:22 pm

Kaut kas jāmaina.
Ir beidzot jāsāk īstenot tie mērķi, kas man sarakstīti uz baltas papīra lapas.
Un pirmkārt, jātrisina jautājums ar dzīvesvietu, jo man viss riebjas Imantā tagad.
Pēdējais piliens šodien bija ērika (sievietes-vīrieša-transvestīta-psihopāta) klauvēšana pie durvīm, uz maniem "ej prom, tūlīt izsaukšu policiju" viņš/viņa, piespiedusies manām durvīm, dvesa : "es tevi mīlu, ielaid mani iekšā, ļauj man parādīt vīrieti sevī, esi mana šonakt"
kaut kā scary.

Thu, Sep. 27th, 2007, 10:01 am

Vispaar no agrajiem riitiem un 40 min, ko pavadu, kaajaas staavot, piebaaztaa autobusaa uz darbu, labums ir tikai taads, ka iegaumeeju cilveekus, kas aciimredzot dziivo liidzaas.
Piemeeram, sirms kungs ap 50, vienmeer gjeerbies zaljaa uzvalkaa un ar latvieshiem neraksturiigu pozitiivu seju, kopaa ar meitu vienmeer brauc ar mani autobusaa plkst.7.57, un tam viirietim vienmeer ir zaljais uzvalks. nevaru sagaidiit ziemu un vinja garderobes izmainjas.
Veel ir tantuks ar vienu no taam ofisa iiso uzfrishinaato matu frizuuraam, kas man par laimi nekad nedraud matu vilnjnainiibas deelj. Vinjai ir ljoti elegantas somas ( man joprojaam nav somas, kas buutu daargaaka par 10 ls, shame on me), un vinja seezh, saspiedusi kaulainos celiishus kopaa, un puika ap 17 gadiem blondiem chirkainiem matiem un pleijeru visu laiku blenzh uz vinjas celjiem.
Bet pats krutaakais kadrs ir viirietis, kuram aciimredzot ir seksuaalas novirzes. Laikam Imantaa taadi gadaas uz katru kvaadraatmetru pa 1. It kaa no pirmaa acu uzmetiena nevar pateikt, ka vinjsh buutu biistams vai vispaar savaads, bet kaut kas vinja skatienaa un kustiibaas nodod. Neskaitaamas reizes esmu noveerojusi, kaa vinjsh it kaa nejaushi iemieg uz pleca kaadai meitenei, dazhas paciesh uzguulushos masu, dazhas snjaacot purina vinju nost, un tad vinjsh ar Foresta Gampa izteiksmi sejaa aizvainots aizgriezhas. Shoriit vinjam laikam bija fingeringa noskanjojums :P Vismaz man bija nelaime staaveet vinjam blakus un kopaa, brashi paarvarot autobusa lidoshanu pagriezienos, tureeties pie viena stienja. Principaa kur es noliku roku, tur vinja roka bija klaat. Parvietoju roku uz augshu, hopaa, shii roka jau atkal klaat, es aarpraatiigi nikna uz sho blenzhu, a shis teelo Forestu Gampu. Paldies dievam, iekaapa efektiiga blondiine, un shis par spiiti paarbaaztajam autobusam aizpirdaas pie shiss.

P.S, Mans transvestiits-transeskuaalis Eeriks saka, ka sasitiis manu draugu un naaks pie manis ciemos ar ziediem.

Fri, Jun. 15th, 2007, 10:27 am

Ar internetu neviena vientulība neliekas tik neizturama..
Baigi labi iztieku viena pati dzīvoklī, aplaistot citu puķes un ēdinot virtuālos dzīvniekus (man gan tas liekas viens no jocīgākajiem pasākumiem vispār- mājdzīvnieks internetā), tikai naktī uzmācas doma-ja nu kāds ierāpsies pa logu? (hehe) Ja jau vienreiz ierāpās dienas laikā, tad nakts laikā iespējamāks par iespējamu.
Un darbā atkal sieviešu sapulce, sievietes stumj torti mutē un bļauj par preču piegādes un izplatīšanas optimālākajiem risinājumiem, nikni vicinot rokas un spīdinot super truper briļļu stikliņus. Jautri, beidzot. Bet reizēm šī pār-emocionalitāte liek man gribēt piederēt vīriešveidīgajiem, no viena grāvja otrā.

Fri, Jan. 26th, 2007, 01:33 pm

Pēc tā, kad apzaga manus kaimiņus pa kreisi un uzzinājusi, ka nesen tas tika izdarīts arī ar kaimiņiem pa labi, man savs geto rajons nemaz nepatīk. Un uz katru puikiņu ādas jakā, kas pa sabiedriskajām teritorijām pārvietojas ar kādu no datora sastāvdaļām, skatos kā uz krupi, kurš droši vien katru dienu nozog pa monitoram :P
Un lai vēl paspilgtinātu dienu, priekšnieki sadevuši visādus dumjus uzdevumus- tik dumjus, ka es mēģinot izstāstīt tos kādam, apstājos tieši pēc minūtes, nopūšos un alkaini tveru šampanieša glāzi. Acīmredzot manas prezentēšanas spējas sucks.

Sun, Oct. 15th, 2006, 01:45 pm

mūsu trakajai augšstāva kaimiņienei Ellai vai ērikam (es reizēm pati sajūku, domājot, kas īsti viņš / viņa ir) ir tāds jauns elegants brūns mētelis līdz kurpju zolēm, un viņš esot teicis, ka esot mani redzējis tramvajā un es izskatos ļoti skaista, bet gundega ir mauka.
un vakar viņš/viņa man prasīja, kur ir Gundega? :D

(Ja kādreiz viņa mani nogalinās, varbūt tad viņa psihenē būs ilgāk par 1 mēnesi..?)

svētdienas rīti jāsāk ar kafiju, pelmeņiem, SestDienu un Soundarcade/fiona apple un atkal atkal aizejot līdz tori amos.. :)

un ir lietas, ko nekad nevar pajautāt. Pat ne dzērumā.

Tue, Jul. 25th, 2006, 06:46 pm
private life

dzīvošana ar gejiem man ir iemācījusi vismaz vienu lietu- nesarkt, runājot par seksu, nekad to vairs nenoliegt un izturēties pret dzīvi uz pusi vieglāk.
un jā, varbūt man ir vairāk iecietības.
katrā mājsaimniecībā pa geju pārim!!! varbūt tad vairs jūs vairs nelaistīsieties ar sūdiem, lai arī šaubos- kas no sūdiem nācis, par sūdiem arī paliks.

Sun, Jul. 23rd, 2006, 07:32 pm
brienot caur imantu

PSRS sabrukšana man viennozīmīgi asociējas ar daudzstāvu māju parādes durvju aizvēršanu uz visiem laikiem. Tas ir- ja mājai bija 2 ieejas,tad pirmā un visbiežāk glaunākā ieeja tika aizslēgta uz mūžiem. Lai tiktu iekšā, vajadzēja brist cauri krūmiem un citiem šķēršļiem uz sētas lieveni un viss vairs nebija tā. Un Imanta ir tik pilna ar šiem vrakiem.

Mon, Jun. 19th, 2006, 03:43 pm
triloģija..desmitoloģija.. pele

Stāsts "Es un Pele" nekad nebeigsies. Man sāk likties, ka es vienmēr esmu bijusi paniskās bailēs no kādas peles parādīšanās... Un vienmēr viņas ir kaut kur tepat.
...sākot no bērnības, kad, lai aizmigtu un nedzirdētu peli skribinām skapi, bāzu ausīs pirkstus, un beidzot ar veselīgu kliegšanu/aurošanu 23 gadu vecumā 7 no rīta Imantā, kad man būtu bijis jāiemācās šajā vecumā vismaz nekliegt. Vismaz nekliegt. Ha. Ja es būtu varējusi tādos augstumos lekt 7.klasē fizkultūrā augstlekšanā, es tagad būtu izaugusi par čempioni.
Bet bailes laikam ir lipīgas. Lai arī Oskars gandrīz vai dievojās, ka viņš jau nu nebaidās no pelēm, man izdevās kopā ar viņu sakliegties augstākajos soprānos un ielekt manā gultā vienā un tajā pašā laikā. Beigās Ivars izmeta peli ārā pa logu- pa pusei dzīvu, pa pusei mirušu, bet man joprojām liekas, ka viņa tāpat uzlīdīs atpakaļ pa sienu, lai nomirtu tieši pie manām durvīm kā iepriekšējā reizē.

Bet, kad Viņš man stāsta, ka viņam tāpat bail no zirnekļiem, man gribas ņirgt un pazoboties, tātad laikam bailēs mēs neesam kopā.. ;) Baiļu neiecietība.

Mon, Dec. 26th, 2005, 08:33 pm
Mani otrie Ziemassvētki

Pie durvīm piezvanīja. Vienreiz. es jau zināju, kas tur ir, nu pēc otrā zvana- tāds garš un mokošs zvans- es zināju, ka tas ir mūsu augšstāva kaimiņš Ēriks. Jeb Ella. Mūsu psihiski atpalikušais cilvēks.
Eh. un es viena mājās. Pat bez tulka- Mazā Prinča, viņš vienīgais saprot, ko Ēriks runā.
Tātad bija tāds kā dialogs, kas izklausījās apmēram šādi :
- byujdkd..kaimiņiene..ikdfdkkd- 10 minūtes
- ko lūdzu?
-..kdjsjshshsssssrryryry kaimiņiene, svētki... rtiututuutu- 10 minūtes ciemos...hsjskluuuaka.. augšstāvs
- ē...kaimiņiene? jā, mēs esam kaimiņi
-nu ja! ksusjsk juttttjkklgg...10 minūtes?
-jūs gribat,lai es aizeju ciemos pie jums uz 10 minūtēm?- ar šausmām skatos viņai acīs, iztēlojoties, kā mani piesien pie galda augšstāvā un es pat nezinu, par ko mani soda
- nē...jsksllslaaasinlksdldm
-jūs gribat pie mums ciemos?
-jā.
Un ko jūs domājat- es ielaižu šo sievieti vīrieša drēbēs, sagrābju cieši Mio un pati pie sevis rēcu par to, ka ir otrie ziemassvētki un ka man ir tādi kaimiņi. Nākamā doma- varbūt viņai kabatā nazis un viņa mani tūlīt nogalinās. Jo Normunds teica, ka viņa reizēm parādās Tvaika ielā šausmīgi agresīva. Ak, kur tagad ir Normunds? Un kāpēc lamzaku nav mājās tad, kad viņus vajag?
- Varbūt tēju? - man joprojām izcilas manieres
-hshsksksllsyeyueu, kofeīns.. nakts hsjsjklaqq
- ēēē.. skaidrs
- jusssss sksksisayuc Santa?
-jā, un jūs?
-Ēriks. - Ak, cik pārsteidzoši, vai ne? Cik pārsteidzoši ir uzzināt, ka viņu sauc Ēriks no psihenes sanitāra vispirms un tad no viņas pašas.
Un tad Ēriks pienāk pie mana grāmatu plaukta (viņai tiešām nav krūšu, es piefiksēju) un vienu pēc otras sāk skatīties grāmatas, citējot dažas vietas un iesmejoties, piemēram, par Annu Raisu. Zentas Mauriņas domu graudi vispār viņai izsauc ovācijas, un visu laiku ir monologs no viņas par- dzeršanu/trīsdesmitgadnieki nodzērušies,nopīpējušies/skolā ķīmija/lasīju starpbrīžos grāmatu/asaras..kad ir grūti un spiež.. asaras/man interesē onkoloģija un es gribu būt ārsts (tas ir viss, ko es sapratu no pusstundas sarunas, kur es teicu "skaidrs" tikko iestājās pauze).
ā, kur nu vēl tā frāze, ka es esmu pievilcīga meitene, bet tā..privāta informācija. - Un skatās uz mani ar savām lielajām melnajām acīm..
Man sākās galva griezties, goda vārds.
Bet nazi neizvilka, tikai ķērās pie maniem Klubiem, rādīdāma uz meiteņu kailfoto un lasīdama skaļi intervijas ar mācītāju. Un tā veselu stundu. :PPP
Beigās es pateicu, ka man jāiet uz Drogām, biju ar mieru viņai atdot visus Klubus, bet viņa tikai vienu paņēma, un tagad es sēžu un domāju, cik labi, ka es dzīvoju ar Lamzakiem :) Ir, ko gaidīt mājās :) Un laikam es tomēr izdarīju labu darbu, jo viņa izskatījās tik pateicīga.
Ja mums mūsu vientulība liekas briesmīga, kas ir ar viņu, šo mazliet citādo cilvēku, vientulību? Varu derēt, ka jūs par to neesat nekad aizdomājušies.

Sat, Aug. 27th, 2005, 02:25 pm
:)))))))))))))

Ja kāds taisās braukt uz Indiju, atvediet, lūdzu, man eņģeli indusu. Ļoti vajag manai eņģeļu kolekcijai, eiropeīdo eņģeļu man pa papilnam, tagad no ceļojuma man atveda negroīdo eņģeli. Tiešām apbrīnojami, ka ir melni eņģeļi un ka kāds klausās un iegaumē, ko es gribu :)

Wed, Aug. 3rd, 2005, 02:08 pm

Kaķis noteikti domā, ka mēs esam dumji. Ar kādu izmisīgu mīļumu mēs viņu bučojam- saķeram, nelaižam vaļā un tik bučojam. :)

Sun, Jul. 24th, 2005, 11:51 pm
pret interpretāciju

and you know and i know i don't know me very well
i know you know if they found me out


un tad "sugar, bring me sugar" daļu mēs pārtulkojam latviski kā " cukurs, atnes man cukuru" un līdz balss aizsmakumam to bļaujam, apkārt vārās praida lieta, un es zinu, ka šī ir viena no dienām, kas ved pie pārmaiņām, es zinu, ka vajag pārmaiņas, bet vairāk par zināšanu es neko nezinu.

Sun, Jul. 10th, 2005, 10:42 pm
Mājas pasaules malā

Dažreiz domāju par to, cik netradicionāli mēs visi trijatā dzīvojām. Es neiebildu, apdauzoties pret cilvēku labo nodomu asajām šķautnēm. Taču lāgiem mani uztrauca šis vienkāršais draudzīgums. Mēs dzīvojām labsirdības un mājīgas kārtības pasaulītē. Dažreiz es sev šķitu kā Sniegbaltīte, kas dzīvo pie rūķīšiem. Rūķīši labi rūpējās par viņu. Bet cik ilgi viņa tur būtu izturējusi, ja nelolotu cerības satikt kādu reālu cilvēku? Cik ilgi viņa būtu slaucījusi un lāpījusi, pirms atskārstu, ka viņas dzīve ir droša osta ar tikko manāmiem trūkumie, kas aug augumā?

Wed, Jun. 29th, 2005, 02:53 pm
piedodiet manu sentimentu

Šodien jau no rīta stundu gara diskusija ar dzīvokļa saimnieku par rēķiniem (viņš pamanījās nokļūdīties vismaz 3 reizes) un tad es vēl neaizeju uz darba interviju, jo vienkārši negribas kādam censties izpatikt.

Nez vai ir iespējams atgūt to brīvības sajūtu, kas bija bērnībā.. Nez vai tagad var tā skriet pakaļ vējam un nekam, iziet ārā, dauzīties, lēkāt, spiegt, nopelnīt saldējumu no vecākiem par labām atzīmēm vai alus atnešanu..
Nez vai var teikt to, ko gribi teikt?
Nez vai miegs kādreiz būs tik salds un saldējums tik garšīgs kā tad? :)

Hei, bērnība, nāc atpakaļ. Gribu sēdēt stundām ilgi pie televizora, sapņot par princi baltā zirgā, raudāt, lasot 'vējiem līdzi', gaidīt, kad vecāki mani aizvedīs uz frizētavu un apgriezīs matus tā, kā viņiem labpatīkas, nevis tā, kā nabaga bērns grib ;) Un vēl es gribu atmiņu klades ar "noslēpumiem" un bārbiju, un tās trīsas, skatoties "spice girls" video klipus, un vēl es gribu laka kurpes un baltas bantes, un 1.septembri, kad pilsētas bija pilnas ar pusotru metru gariem bērniem un rozā gladiolām. Un vēl gribu tos klases vakarus ar mēli krāsojošajām limonādēm un Dr.Alban "It's my life", un vēl gribu būt tur tajā koridorā, kad tas puisis man turēja roku un nelaida vaļā. un vēl es gribu mammai pie auss dīkt, lai viņa uzcep man ābolu pīrāgu, bet to es daru arī tagad, tā ka nekas nav mainījies. Urrā! :)))

gribulītis :)

Tue, Jun. 14th, 2005, 08:13 pm
Labākās smaržas

Svaigi iespiestas grāmatas smarža.
Smarža, kas rodas ar pavasara atnākšanu un vasaras aiziešanu.
Māju smarža pēc divu nedēļu prombūtnes.
Ādas apģērba smarža.
Tikko mazgātu matu smarža.
Mana kaķa kažoka smarža.
Atmiņu smarža.
Higēniskās lūpukrāsas smarža.
Smaržas "Red".
Ceriņu un narcišu smarža.

Tue, Jun. 14th, 2005, 12:46 am

Dzīvē man daudz kas liekas kā ne pa īstam. Īpaši šajā stadijā.
Liekas, tu it kā dzīvo un esi, un turpini smieties un dari visādas jautras lietas, par ko varēsi pēc tam ar sentimentu atcerēties, un mēģini no dienas paņemt labāko daļu.
Bet tad vienā brīdī, kad tu sēdi cilvēku pilnā virtuvē un klausies, kā viņi svaida viens otram sarunas kamoliņu, nesatverot saprašanās pavedienu, tad liekas, ka nesaproti, kas te notiek un uz kurieni virzās tava dzīvē. Vai arī krāso skropstas un ieskaties tās meitenes acīs, ko redzi spoguļattēlā, un liekas, ka viņa ir īsta, nevis tu.

Cik no jums ir plāns nākamajai dienai, nedēļai, piecgadei? Vai jums vispār ir plāni?-Par to es bieži domāju, skrienot cauri sterilajiem lielveikaliem un vecrīgas tuneļiem.

20 most recent