Ir labi, ka kādam patīk mana attieksme. Bet kā lai nebūtu laba motivācija brīdī, kad rokā ir saķerts tas, ko tik sen esmu vēlējies? Tad centība ir labākā lieta, kas rada vismaz nelielu garantiju, ka tas tikko noķertais sapnis neizzudīs. Un fakts, ka rīt jāskatās atkal uz tām pašām tizlajām pasniedzēju sejām, nevar sabojāt manu labāko mācību gada iesākumu ever. Šubidubi, lai Krišjānis stāv jums klāt. :P