urn:lj:klab.lv:atom1:under_the_pain Dzīve zem mikroskopa. Dzīve zem mikroskopa. deadlyfrozened@inbox.lv Danuta - Edgars 2007-06-29T01:12:21Z 2007-06-29T01:12:21Z urn:lj:klab.lv:atom1:under_the_pain:7946 2007-06-29T04:11:00 2007-06-29T04:11:00 2007-06-29T01:12:21Z 2007-06-29T01:12:21Z <a href="http://photobucket.com" target="_blank"><img src="http://img.photobucket.com/albums/v24/Shatered/moi_pictures/2007053100462290019.jpg" border="0" alt="Photo Sharing and Video Hosting at Photobucket"></a><br /><br /><a href="http://photobucket.com" target="_blank"><img src="http://img.photobucket.com/albums/v24/Shatered/moi_pictures/2007053100453645252.jpg" border="0" alt="Photo Sharing and Video Hosting at Photobucket"></a><br /><br /><a href="http://photobucket.com" target="_blank"><img src="http://img.photobucket.com/albums/v24/Shatered/moi_pictures/2007053100462591271.jpg" border="0" alt="Photo Sharing and Video Hosting at Photobucket"></a><br /><br /><br /><a href="http://photobucket.com" target="_blank"><img src="http://img.photobucket.com/albums/v24/Shatered/moi_pictures/2007053100453275334.jpg" border="0" alt="Photo Sharing and Video Hosting at Photobucket"></a><br /><br /><br />Paldies par sadarbību Mārai Indriksonei un Līvai Rutmanei. urn:lj:klab.lv:atom1:under_the_pain:7829 2007-06-29T04:10:00 2007-06-29T04:10:00 2007-06-29T01:11:05Z 2007-06-29T01:11:05Z <a href="http://photobucket.com" target="_blank"><img src="http://img.photobucket.com/albums/v24/Shatered/moi_pictures/cosmogirl.jpg" border="0" alt="Photo Sharing and Video Hosting at Photobucket"></a> urn:lj:klab.lv:atom1:under_the_pain:7492 2007-06-29T04:10:00 2007-06-29T04:10:00 2007-06-29T01:10:40Z 2007-06-29T01:10:40Z <a href="http://photobucket.com" target="_blank"><img src="http://img.photobucket.com/albums/v24/Shatered/moi_pictures/puremorning.jpg" border="0" alt="Photo Sharing and Video Hosting at Photobucket"></a> urn:lj:klab.lv:atom1:under_the_pain:7276 2007-06-28T18:22:00 2007-06-28T18:22:00 2007-06-28T15:26:35Z 2007-06-28T15:26:35Z Labrīt, pilsēta. Es esmu dzīvs. <br />Tik daudz kad pēdējā laikā noticis. Cilvēki apkārt aizskrējuši. Notikumi likuši raudāt. Sajūtas lauzušas un lauzušas. Sprādziens.<br />Vel mirkli un manis vairs nebūtu. Es nezinu, kur esmu un ko jūtu. Bet šodien, kad ārā gāž kā ar spaiņiem un es sēžu viena, man atkal ir sapņi, mērķi un cerības. Es veljoprojām nezinu savu īsto vietu, bet atkal esmu gatava meklēt.<br />Labrīt, pilsēta, man izdevās pamosties no murga. Es esmu gatavs atkal dzīvot. urn:lj:klab.lv:atom1:under_the_pain:6781 2007-05-30T03:16:00 2007-05-30T03:16:00 2007-05-30T00:27:16Z 2007-05-30T00:27:16Z Braiens Molko dzīvē pirmo un pēdējo reizi.<br />Asaras pie Without you I`m nothing.<br />Nepatīkamas sajūtas skatoties uz spiedzošajiem, lēkājošajiem cilvēkiem.<br />Pirmais prieks pagaisa un koncertu pārklāja neizsakāmas skumjas.<br />Tikko Fēbe pieglaudās. Tas ir kaķis, ja kas. Bet ne manējais.<br />Ar pirmo autobusu es būšu prom. Un es vel uztraucos vai ar viņu nav noticis kas slikts. Cik muļķīgi un naivi no manas puses. Es biju gatava skriet ārā viņu meklēt. Vienkārši pazuda. Un par ko es ārdos?<br />Nav vērts. Vairs nav vērts.<br /><br />Es pat vairs negribu, lai Tu būtu mans. Tagad es gribu, lai Tevi kā nezāli man izrauj no sirds. Lai tiek izrauts arī neaizmirstulīšu lauks - tie sīkie, laimes pilnie brīži pārāk ļoti pārklājas ar ērkšķiem un rūgtumu. <br /><br />Help me say goodbye. urn:lj:klab.lv:atom1:under_the_pain:6166 2007-05-25T00:10:00 2007-05-25T00:10:00 2007-05-24T21:25:32Z 2007-05-24T21:25:32Z Aizdod sapni. Aizdod cerību. Šodienai ar manām nepietiks.<br />Neaizmirstulīte un Taurenis. Ar laiku cilvēks sapratīs.<br />Uz mirkli manī ka kabelis tika iespraustas pirmās pavasara sajūtas. Spārnu baru dunoņa pakrūtē. <br />Pavasara vairs nav. Nokavēju.<br />Atgriezties un izmainīt.<br /><br />EDIT: Tu esi muļķīgi akls un ignorances pilns puika. Tieši tā. Puika. "Tu esi līdzīga manai mammai". Es varētu Tev pat piekrist, jo domāju, ka mani Tu spēj nokaitināt tik pat ļoti ka viņu ar savu bērnišķīgo izturēšanos. Pāris nevietā izmesti vārdi noved mani līdz trīcošām rokām, asarainām acīm un visbeidzot - neizturamām dusmām. Tu vel neesi sevi atradis un velc mani līdzi. Piedod, priekš manis tas ir regress. Es pazaudēju sevi, lai pielāgotos tavam izturēšanās veidam, stulbajiem jociņiem. Man ir noriebies Tev dot sevi, lai es tiktu izmantota un aizmirsta kā visi Tavi draugi. Ja es izgrieztu savu sirdi un nomestu Tev pie kājām, Tev nepietiktu. Man ar Tevi vairs nebūs par ko runāt, ja tas tā turpināsies. Es jau vairos no tavas sabiedrības. Lūdzu pieaudz, mīļais Puika, man būtu žēl, ja man nāktos no Tevis atvadīties. <br /><br />Pat, ja tas netika pateikts tieši saņēmējam, tas vismaz vairs nesēž uz sirds. urn:lj:klab.lv:atom1:under_the_pain:5922 2007-05-13T21:28:00 2007-05-13T21:28:00 2007-05-13T22:44:13Z 2007-05-13T22:44:13Z You are who you are<br />And I wouldn`t want to change a thing<br />In spite of all the pain that love can bring<br />Tell me - what can I do?<br />I`m so in love with you<br /><br />Ja viss iet skaisti un jauki, tad tam noteikti apakšā pavelsies kas riebīgs. Kā nu ne. "Es neesmu stulbs, es tādas lietas redzu," Artūrs teica. Nē, Tu neesi stulbs. Es esmu stulba, ja tas ir tik labi redzams. Man vairs nav spēka mēģināt izsekot līdzi visām tām lietām, kas notiek apkārt. Es ceru, ka Viņš neredz. Aizsien acis. Izliecies, ka manis nav, lai gan tavā klātbūtnē sirdspuksti paātrinās un es elpoju straujāk - to Tu noteikti sadzirdētu. Bet izliecies. Es neesmu svarīga. <br />Iespējams, viņš ir īstais cilvēks man, bet es neesmu īstā viņam.<br />Iespējams, vienkārši mēs viens otru satikām nelaikā.<br />Iespējams...<br />Nav vērts. Vienīgais, ko es nesaprotu - kāpēc, izspriežot visus iemeslus un no loģikas viedokļa izanalizējot, vienalga neizdodas tikt pāri? Un kāpēc, ja neviens no iespējams neatbilst patiesajam, man bija jāsāk uz viņu skatīties savādāk? Kāpēc, ja nav vērts, tik ļoti sāp?<br />Es vairs negribu. Nē. Nosūknē sajūtas un palaid pa straumi, es negribu viņas just. urn:lj:klab.lv:atom1:under_the_pain:5874 2007-05-13T02:58:00 2007-05-13T02:58:00 2007-05-12T23:59:10Z 2007-05-12T23:59:10Z Jūs dzīvojat skumjā pasaulē, Jaunieši. Degradējušies, naida un agresijas pilni. Asiņu vietā inde, kuru jūs grūžat citiem.<br />Nē, es tur nedzīvoju. Man ir mana skaistā ilūzija. Es dzīvoju savā pasaulē un man jūsējā nav vajadzīga, jo par tās stāvokli es varu tikai raudāt.<br />Ļauj man būt. Nesalauz. urn:lj:klab.lv:atom1:under_the_pain:5563 2007-05-10T14:16:00 2007-05-10T14:16:00 2007-05-10T11:23:46Z 2007-05-10T11:23:46Z Labdien, es esmu oficiāli pazudusi. <br />No rīta bija tik jauki un patīkami pamosties viņam blakus. Kad viņš guļ, viņš izskatās pēc maza bērna. Jauks un piemīlīgs bez liekajiem vārdiem, kurus viņš katru dienu izmet. <br />Pretīga sajūta, kad jākož nagos un jāsit pa pirkstiem pašam sev, lai neizdarītu kādu lieku kustību, ko varētu pārprast. Pretīga sajūta, ka jāapvalda sevi. Pretīgi, ka jāsasien sirds, lai tā nekliegtu gribēdama.<br />No rīta ar Nadīnu sēdējām `Pie Mammas`. Lieliska vieta, bet ar to viss sākās. Kaut kas spiedīgs uz krūtīm un nepārvarama vēlme raudāt. Ko nu? Neko. Kā parasti. Viņa teica, ka man vajadzētu kādu laiku pazust - iespējams tad viņš vispār pamanītu, ka es vienmēr esmu bijusi līdzās. Un ja nu nē? Ja nu viņš aizmirst kā to dara ar visiem citiem, kas paliek lieki? <br />Tad tam tā būtu bijis jābūt. Nekas nenotiek bez iemesla. Likumsakarības un likteņa pagriezieni, līkumi un bezizejas. Un ja tam tā būs jābūt - es iemācīšos dzīvot bez Tevis. urn:lj:klab.lv:atom1:under_the_pain:4995 2007-03-15T03:43:00 2007-03-15T03:43:00 2007-03-15T01:43:57Z 2007-03-15T01:43:57Z Jau pusčetri. Vel divas ar pusi stundas un es būšu izturējusi līdz skolai. Darbs - gandrīz pabeigts. Nogurums - neizsakāms. Sāp visas malas, neatlaiž neloģismi un sliktās domas.<br />Ja es kliegtu, vai tu sadzirdētu?<br />`Mēs visi stāvam viens otram blakus un kliedzam. Bet nesadzirdam. Jo mēs visi esam kurli`<br />Neprecīzi nocitēju, jo nav blakus grāmatas ar pasvītroto tekstu. Bet doma paliek skaidra.<br />Tu redzi tikai to, ko gribi redzēt un asaras man acīs tu nepamanītu.<br />Man ir apnicis sāpēt, bet iespējams es savādāk neprotu.<br />Kafija un cigaretes.<br />Novājināts organisms.<br />Cik daudz cilvēku ik dienas saslimst un nomirst no gripas, bet ar visu manu sadrāzto imūnsistēmu man pat temperatūras nav. Tā kā nav par ko uztraukties - es tik drīz nemiršu. Tā pat kā roze man uz galda nokaltīs, bet nezāles āra sasalušajā zemē neiznīkst. Būtu tik daudz labu cilvēku, kuru vietā būtu jābūt man, jo acīmredzami es pasauli krāsoju pārāk pelēkās krāsās. Un pat pavasaris vairs nesmaržo pēc saules, bet pēc sūdiem.<br />Uzredzēšanos.<br />Tu nejūti, ka esmu sadegusi. Es esmu krāsmatas.<br />Uzredzēšanos.<br />Bet lai cik slikti es justos, es neatdošu sevi tām sajūtām, kas noved līdz asiņainām rokām un matu kušķiem uz zemes. Nekādas dzeršanas, lai atlaistu sāpes.<br />Es nenoslīcināšu savu sapni.<br />Un pat ja tā varētu noslīcināt tauriņus man galvā, kas ir pārvērtuši pēdējos mēnešus lielā, pulsējoši sāpošā murgā, es to nedarīšu. Es izturēšu. Kā vienmēr. urn:lj:klab.lv:atom1:under_the_pain:4790 2007-03-11T23:35:00 2007-03-11T23:35:00 2007-03-11T21:37:35Z 2007-03-11T21:37:35Z Es negribu būt skaista visai pasaulei. Man pietiktu, ja skaista būtu vienīgi tev.<br />Vai tas ir tik daudz prasīts? urn:lj:klab.lv:atom1:under_the_pain:4389 2007-03-10T22:26:00 2007-03-10T22:26:00 2007-03-10T20:37:07Z 2007-03-10T20:37:07Z Cik jauka šodiena. 2ls sods tramvajā par braukšanu ar nekompostētu biļeti. "Pasaki tai mazajai narkomānei, ar kādām tiesībām viņa ar mani runājot paceļ balsi?" Ej nomirsti. Tiešām.<br />Toties ir mākslīgās skropstas, webkamera un rozā burbuļu košļenes. Jes. <br />Cik bieži mēs pretīmnācēja acīs redzam skumjas?<br />Viņš ir tik skaists, kad guļ.<br />Neloģismi neatlaiž, ardievu smadzenes un "1188, Danuta klausās".<br /><br /><a href="http://photobucket.com" target="_blank"><img src="http://img.photobucket.com/albums/v24/Shatered/moi_pictures/220006.jpg" border="0" alt="Photo Sharing and Video Hosting at Photobucket"></a><br /><a href="http://photobucket.com" target="_blank"><img src="http://img.photobucket.com/albums/v24/Shatered/moi_pictures/220857.jpg" border="0" alt="Photo Sharing and Video Hosting at Photobucket"></a><br /><a href="http://photobucket.com" target="_blank"><img src="http://img.photobucket.com/albums/v24/Shatered/moi_pictures/221337.jpg" border="0" alt="Photo Sharing and Video Hosting at Photobucket"></a><br /><a href="http://photobucket.com" target="_blank"><img src="http://img.photobucket.com/albums/v24/Shatered/moi_pictures/221458.jpg" border="0" alt="Photo Sharing and Video Hosting at Photobucket"></a><br /><a href="http://photobucket.com" target="_blank"><img src="http://img.photobucket.com/albums/v24/Shatered/moi_pictures/222335.jpg" border="0" alt="Photo Sharing and Video Hosting at Photobucket"></a><br /><a href="http://photobucket.com" target="_blank"><img src="http://img.photobucket.com/albums/v24/Shatered/moi_pictures/222441.jpg" border="0" alt="Photo Sharing and Video Hosting at Photobucket"></a> urn:lj:klab.lv:atom1:under_the_pain:4180 2007-03-06T14:44:00 2007-03-06T14:44:00 2007-03-06T12:50:07Z 2007-03-06T12:50:07Z Apskāviens bija nedaudz par ilgu. Un tavs smaids nedaudz par ilgu. Tu nepamani, ka man sāp tavs maigums un mīļums, jo tu nezini, ka man tas, iespējams, nozīmē vairāk kā tev.<br />Es vairs necentīšos izprast cilvēkus. Meklējot zemtekstus, tos paši izgudrojam. Pārprotam vārdus, pieskārienus un iedomājamies sajūtas, kuru patiesībā nav. Es negribu sev iestāstīt, ka reiz tu mani varētu iemīlēt. Ne tā kā es tevi. Nekad. <br />Pasaki man, ko jūti, lai varu sabradāt to, ko jūtu es. urn:lj:klab.lv:atom1:under_the_pain:4088 2007-03-04T21:08:00 2007-03-04T21:08:00 2007-03-04T19:14:25Z 2007-03-04T19:14:25Z Es esmu piesūkusies ar putekļiem. Zem ādas. Niez. Gribu izplēst caurumus un dabūt tos ārā. Tā vieta. Rūpnīca. Pretīgās sajūtas nelaiž vaļā. Kāpēc paranoja? Kāpēc tik nedroša, baiļpilna nolemtības sajūta? Iznīcība tuvojās. Knieš. Acis sūrst. Mēs nomirsim abi, drīz, es to jūtu. Cilvēki uz ielām tik laimīgi, jo to nejuta. Un tu arī vairs nejūti. Bet man zem ādas ir sarkanas zvaigznītes, kas liek kasīties un doties atpakaļ tumsā un neziņā. Bailēs. Un mēģināt atrast cēloni.<br /><br />Tik pēkšņš nespēks pārņem. Negribu runāt. Negribu domāt. Saritināties un pāris dienas nogulēt līdz pāries tā trauksme un nespēks. Es tevi sāku ienīst. Tu neredzi. Tu nejūti. <br /><br />Piedod. Es neizturēju. urn:lj:klab.lv:atom1:under_the_pain:3685 2007-03-01T00:06:00 2007-03-01T00:06:00 2007-02-28T22:18:19Z 2007-02-28T22:18:19Z Es tev gribu pateikt. Šodien. Vakar. Aizvakar. Bet tas neko nemainīs. Ja arī es tevī esmu iemīlējusies, tad tas neko nemaina. Dzīve paliek skarba, gulta - auksta un sirds - smaga. Neizraudāto asaru dēļ. Ja no tā kas mainītos un tev kļūtu vieglāk - es par tevi raudātu. Stundām. Dienām. Mēnešiem. Bet manām asarām nav vērtības. Kāpēc es esmu tāda gļēvule? Ja es izrunātu tikai pāris vārdus, iespējams, paliktu vieglāk. Bet es baidos tevi pazaudēt. Tik ļoti baidos. Neaizej. Lūdzu nē. urn:lj:klab.lv:atom1:under_the_pain:3470 2007-02-27T19:34:00 2007-02-27T19:34:00 2007-02-27T17:40:44Z 2007-02-27T17:40:44Z Es neesmu vienīgā atkarīgā. Nē. Ir arī citi. Jo viņš ir narkotikas. Magones, no kurām vākt magoņu pienu un vārīt kaut ko, ko durt. Lai būtu labi. Viņš ir magones. Un es alkstu šprices. Ir ziema un magones nosalušie pirksti nespēj noplūkt. Bet gribētu. Es esmu narkomāne un viņš katru dienu mani piepilda ar siltumu. Un es gribētu viņu iedurt un pārdozēt, lai eiforijā nomirtu. Alkas padara skumju un aukstu, bet piepildījumu es nespēju rast. Viņš nepieder man un nekad nepiederēs. Pasargā mani no manām vēlmēm, jo tās visu sabojās. Un pienāks vasara un būs silti pirksti. Mēģināšu noplūkt magoni. Sagriezīšu pirkstus un viņš aizies no manis. Nebūs vairs nekā. Šī vasara būs skumjākā manā mūžā. Es to jūtu. urn:lj:klab.lv:atom1:under_the_pain:3090 2007-02-26T22:50:00 2007-02-26T22:50:00 2007-02-26T20:57:55Z 2007-02-26T20:57:55Z Atkal sāp. Es `gruzījot` pati sevi. Man ir iemesli. Jo tas esi tu, ar kuru es runāju. Tu. Un mēs esam draugi. Bet tu pat nespēj iedomāties, kas notiek manā tilta pusē. <br />Tiek krātas cigaretes vasarai. Pirmā paciņa šodien. Un pa paciņai gandrīz katru dienu, lai vasara būtu izdevusies. <br />Cigaretes un nikotīna plāksteri. Kāpēc tādi plāksteri nav pret viņu? Nepalīdz. Katru dienu pa mazai devai viņa, bet gribas vairāk. Un atkarība nepazūd. <br />Laiks ir apbrīnojama lieta un es ceru, ka tas tik tiešām dziedē un maina visu.<br />Āmen.<br />Es atgriežos pie Adatas. urn:lj:klab.lv:atom1:under_the_pain:2822 2007-02-25T21:39:00 2007-02-25T21:39:00 2007-02-25T19:43:48Z 2007-02-25T19:43:48Z No galvas stulbas domas prom ir jādabū. Es neesmu iemīlējusies, šī ir fāze un pāries. Sliktās sajūtas līdz ar to. Es gribu būt brīva no skumjām, smeldzes un sāpēm. Atlaid. Lūdzu. Man šī draudzība ir vairāk vajadzīga kā pāris skūpsti un augstākais mēnesi ilgas attiecības.<br />Ir atgriezusies Placebo fāze un garstāvokļi. Kafija un cigaretes. Sērīgi skaitieni. Es gribēju būt māksliniece. Es gribu atkal. Bet nesanāks.<br />Viņš ir mana atkarība, ko es nemāku nokratīt. urn:lj:klab.lv:atom1:under_the_pain:2571 2007-02-22T12:12:00 2007-02-22T12:12:00 2007-02-22T10:18:10Z 2007-02-22T10:18:10Z <a href="http://photobucket.com" target="_blank"><img src="http://img.photobucket.com/albums/v24/Shatered/moi_pictures/dieinwinter3.jpg" border="0" alt="Photobucket - Video and Image Hosting"></a><br /><br /><a href="http://photobucket.com" target="_blank"><img src="http://img.photobucket.com/albums/v24/Shatered/moi_pictures/dieinwintere2.jpg" border="0" alt="Photobucket - Video and Image Hosting"></a> urn:lj:klab.lv:atom1:under_the_pain:2482 2007-02-21T05:08:00 2007-02-21T05:08:00 2007-02-21T03:17:14Z 2007-02-21T03:17:14Z Es gribētu. Jā. Bet nedrīkst. Nē. Pārāk patīkamas sajūtas, pārāk viegli mēģinājumi bēgt no problēmām, pārāk lieli sarežģījumi, parāk neglītas rētas pēc tam. Pārāk viegli atkal nogrimt, pārāk grūti pēc tam tikt ārā. Es negribu self-injury. Negribu. Es varu bez tā. Bet es gribētu sev nodarīt pāri, lai zinātu vai es vel spēju just. <br />Man bija taisnība. Un viņš aizgāja gulēt. Bet lai jau. Viņam vajag atpūsties. Bet es neiešu gulēt. Es negribu pamosties un saprast, ka esmu raudājusi. Negribu. Cik grūti ir turēties ar sakostiem zobiem. Pret visu. Man vairs nav spēka. Es esmu vāja, jā, es to atzīstu. Visi vienmēr ir domājuši, pieņēmuši kā faktu, ka es izturēšu. Bet es neesmu tik stipra, kā izliekos. Nē. Tikai cilvēks. Ievainojams. Mirstīgs. urn:lj:klab.lv:atom1:under_the_pain:2112 2007-02-21T02:00:00 2007-02-21T02:00:00 2007-02-21T00:21:47Z 2007-02-21T00:21:47Z Man nāk miegs. Un viss sāp. Acis, muskuļi, kauli. Tik daudz kafijas krūžu, ka vairs neatceros cik. Es tik ļoti gribu gulēt, ļaut ķermenim un prātam atpūsties. Kāpēc es tev vispār palīdzu? Varbūt tas man liek justies labi savā ziņā. Bet tikai varbūt. Tu saki, ka to novērtē. Pienāks ceturtdiena un tu mani vairs neatcerēsies. Būs jauni plāni. Citi, interesantāki cilvēki. Bet tas nekas. Tu saki - negulēsim visu nakti un satiksimies no rīta. Es zinu, ka es raušos kā traka. Bet tu pazudīsi. Un mani nesatiksi. Un tad es varēšu iegrimt uz atlikušo dienu skumjā, asarainā miegā. <br /><br />I`m very happy<br />So please hit me<br />I`m very happy<br />So please hurt me urn:lj:klab.lv:atom1:under_the_pain:1964 2007-02-20T18:08:00 2007-02-20T18:08:00 2007-02-20T16:39:38Z 2007-02-20T16:39:38Z Gar manu māju OMON un bērnu zagļu busiņi brauc. Melni. Un kārsaini ar tumšiem stikliem. Bet pie manām durvīm tie neapstāsies. Jo es biju sniegbaltīte uz piecām minūtēm. Bet pagaidām pameklēsim skaisto meitenē neglītā.<br /><br /><a href="http://photobucket.com" target="_blank"><img src="http://img.photobucket.com/albums/v24/Shatered/moi_pictures/P1010200.jpg" border="0" alt="Photobucket - Video and Image Hosting"></a><br /><br /><a href="http://photobucket.com" target="_blank"><img src="http://img.photobucket.com/albums/v24/Shatered/moi_pictures/P1010196.jpg" border="0" alt="Photobucket - Video and Image Hosting"></a><br /><br /><a href="http://photobucket.com" target="_blank"><img src="http://img.photobucket.com/albums/v24/Shatered/moi_pictures/P1010192.jpg" border="0" alt="Photobucket - Video and Image Hosting"></a><br /><br /><a href="http://photobucket.com" target="_blank"><img src="http://img.photobucket.com/albums/v24/Shatered/moi_pictures/P1010195.jpg" border="0" alt="Photobucket - Video and Image Hosting"></a><br /><br /><a href="http://photobucket.com" target="_blank"><img src="http://img.photobucket.com/albums/v24/Shatered/P1010199.jpg" border="0" alt="Photobucket - Video and Image Hosting"></a><br /><br /><a href="http://photobucket.com" target="_blank"><img src="http://img.photobucket.com/albums/v24/Shatered/P1010193.jpg" border="0" alt="Photobucket - Video and Image Hosting"></a> urn:lj:klab.lv:atom1:under_the_pain:1786 2007-02-20T13:32:00 2007-02-20T13:32:00 2007-02-20T12:01:20Z 2007-02-20T12:01:20Z Pārmaiņas pēc jūtos labi. Mākslīgās skropstas un sarkanā lūpukrāsa. Ārā tik vilinoši snieg, atkal iešu ķert sniega sajūtu. Gājiens līdz veikalam izrādijās ilgāks, kā es būtu gribējusi, toties tagad esmu nodrošināta ar cigarešu krājumiem uz nākamajām divām dienām. Gribu ārā, tūlīt iešu. Zinu, ka nosalšu. Bet tas vienalga.<br /><br /><br /><a href="http://photobucket.com" target="_blank"><img src="http://img.photobucket.com/albums/v24/Shatered/moi_pictures/P1010189.jpg" border="0" alt="Photobucket - Video and Image Hosting"></a><br /><br /><a href="http://photobucket.com" target="_blank"><img src="http://img.photobucket.com/albums/v24/Shatered/moi_pictures/P1010188.jpg" border="0" alt="Photobucket - Video and Image Hosting"></a><br /><br /><a href="http://photobucket.com" target="_blank"><img src="http://img.photobucket.com/albums/v24/Shatered/moi_pictures/P1010190.jpg" border="0" alt="Photobucket - Video and Image Hosting"></a><br /><br /><a href="http://photobucket.com" target="_blank"><img src="http://img.photobucket.com/albums/v24/Shatered/P1010183.jpg" border="0" alt="Photobucket - Video and Image Hosting"></a><br /><br /><a href="http://photobucket.com" target="_blank"><img src="http://img.photobucket.com/albums/v24/Shatered/P1010187.jpg" border="0" alt="Photobucket - Video and Image Hosting"></a><br /><br /><a href="http://photobucket.com" target="_blank"><img src="http://img.photobucket.com/albums/v24/Shatered/P1010191.jpg" border="0" alt="Photobucket - Video and Image Hosting"></a><br /><br /><br />Bildes no vakardienas sniega ķeršanas. urn:lj:klab.lv:atom1:under_the_pain:1330 2007-02-20T00:45:00 2007-02-20T00:45:00 2007-02-19T22:52:07Z 2007-02-19T22:52:07Z Un jau atkal pie manas mājas tik skaisti snieg. Nevaru beigt sajūsmināties. Tik skaisti. Es mēģināju sniegu noķert un parādīt viņam, lai arī viņš sajustu to skaistumu un aizmirstu tās problēmas, kas viņam ir tik svarīgas. Bet viņš nesaprot. Es mēģināju noķert sniegu. Viņam. `Paldies ka esi` viņš teica. Bet tas nekas. Es tam tikšu pāri. Lai gan, vienalga skatoties ārā pa logu, vēlos stāvēt tur, sniegā, turēt viņa roku, pieglausties. Viņš ir silts. urn:lj:klab.lv:atom1:under_the_pain:1102 2007-02-19T21:16:00 2007-02-19T21:16:00 2007-02-19T19:24:41Z 2007-02-19T19:24:41Z Tu esi mana pavasara sajūta un vasaras gaidīšana. Es esmu tukša, bet ar tevi - skaista. Bet nē - skaists esi tu, tikai atspulgs no tevis sejā manā un bez tevis... Bez tevis es gribu raudāt. Ja es varētu, ja mācētu, ja tu ļautu - es tevi mīlētu. Tikai mazliet, ļauj tikai pieskārties. Uz mazu brītiņu. Tu pat nepamanīsi. Tāpat kā nepamani alkpilnos, skumjos skatienus. Atļauj mīlēt, es apsolu, tu nepamanīsi. Es tev neko neteikšu un tu mani aizmirsīsi, tāpat kā aizmirsusi ir pasaule. Pienāks mūsu tik ilgi gaidītā vasara un tu aizlidosi. Kā taurenis, tik skaists savā būtībā. Bet es palikšu, jo man nav spārnu. Cilvēki pazūd pa ceļam, tu arī pazudīsi. Un es palikšu viena, auksta un vientuļa.