:)) kaa jau katru gadu shon mees ar draugiem gaajaam ciemos pie veciem un slimiem cilveekiem un devaam daavaninjas... ir tik neaprakstaama sajuuta kad tu par savu mazo nieka daavaninju ieraugi cilveeka sejaa milziigu smaidu un pat nevar aprakstiit kaa vinji priecaajas ka sveetkos par vinjiem kaads atceras:))) manaas aciis pat sariesaas asaras kad kaada labsirdiiga vechinja mums saaka staastiit par to ka vinjai shogad nomirushi abi deeli un taapeec vinjai sveetki buus vienai jaapavada...:(( dziive ir netaisniiga!!!! zheel ka shaadus labos darbus cilveeki sanjemas dariit tikai uz Ziemassveetkiem, bet tas jau arii ir apsveicami, cerams ka arii naakamgad ar draugiem iistenosim sho tradiiciju:)
jociigi, es nekad pa turieni nestagaaju un arii shon pa to ielu gaaju vienu reizi, bet tieshi tajaa briidii vajadzeeja garaam braukt vinjiem... bija tik jociigi vinjus atkal ieraudziit, njemot veeraa ka nebiju vinjus satikusi vesalu gadu... vinji lika man atcereeties, cik jauki man gaaja nometnees un to ka es peec vinjiem visiem ilgojos un kaa man taa visa pietruuks! labi, miers pietiek dziivot atminjaas, kas bijis bijis, taa ir pagaatne un jaadziivo taalaak!!! dziive iet uz priekshu:)))