Viegla brāzma saviļņoja ūdeni. Kad dīķis atkal norima, Simbam pretī vērās viņa tēva seja.

    - Vai tu redzi? – jautāja Rafiks. – Viņš dzīvo tevī!

   Simba  izdzirdēja balsi saucam viņa vārdu un paskatījās augšup. Augstu augstu starp zvaigznēm viņš ieraudzīja sava tēva apveidu.

    - Ieskaties sevī, Simba! – aicināja tēvs. – Tev lemts būt vairāk, nekā šobrīd esi. Tev jāieņem sava vieta dzīvības un nāves mūžīgajā apritē. Atceries, kas tu esi... Tu esi mans dēls un īsts karalis. Atceries...