February 20th, 2009

• 2/20/09 03:18 pm
• Katra cilvēka dzīvē reiz pienāk moments, kad viņam gribas iekliegties "Pietiek" un pēc tam klusu ielieno stūrītī nomirt. Par nožēlu šis cilvēces fenomens nav izskaužams, kaut vai tāda iemesla dēļ, ka katra cilvēka dzīvē reiz pienāk momets, kad viņš vairs nespēj saprasties ar savu sirdsapziņu.
  "Tad beidzot paliku viens; atliecu galvu, un alkohols netraucētā, brīvā vilnī izplūda manī, apņemdams viscaur, ar samtainu spārnu apsedza visas manas rūpes un bēdas, pat to nieka nupat piedzīvoto netīksmi, kad bez vajadzības sameloju Magdai par “lieliskajām” veikallietām. Es gulēju… Gulēju?… Nē, es biju izdzēsts. Manis vairs nebija…
  avots: Dzērājs, Hanss Fallada"
  Jā jā, visam pie vainas kā vienmēr ir tikai un vienīgi alkohols. Nu bet protams. Šis gardais un tajā pašā laikā aizliegtais auglis.
  Reiz kāds cilvēks teica savai draudzenei. "Tu esi pārāk uzmācīga. Bet tas nemaina to, ka tu esi labs cilvēks." Viņa palūkojās uz cilvēku, kas priekš viņas bija autoritāte un nodomāja "Tevī runā patiesība draugs mans, bet tu nezini kādu cenu es maksāju par to visu nākamajā rītā. Jo tikai vīns un alus ir tas, kas pazudina mūs.
  Un pāris dienas vēlāk ar viņu runāja ienaidnieks, kurš teica tādus vārdus: "Tu esi kritusi aizliegtajā auglī ar lielāko daļu viņa draugu. Vai patiešām, tu esi tāda muļķe, ka ceri vēl uz kaut ko?" Un arī šim cilvēkam bija taisnība. Tikai šoreiz viņai negribējās to atzīt, jo daudz vieglāk ir uzskatīt sevi par upuri nevis par mednieku.
  Vispār tas ir cilvēka dabā izlikties par to, kas viņš nav un nekad nevarēs būt.
  Kāds jauneklis no Pitsburgas, vārdā Džo, vērsās pie manis ar šādu lūgumu: “Lūdzu, pasakiet man, ka būs labi!”
  “Laipni lūdzu uz Zemes, jaunais cilvēk!” es atbildēju. “Šeit vasarā ir karsti un ziemā auksti. Zeme ir apaļa, slapja un pārapdzīvota. Uz tās virskārtas, Džo, Jums ir atvēlēti apmēram simt gadi. Man ir zināms tikai viens nosacījums: pie joda, Džo, Tev ir jābūt lādzīgam!”
  avots: Cilvēks bez valsts, Kurts Vonnegūts
  Lādzīgam. Jā jābūt lādzīgam, bet ne vienmēr ar to pietiek. Ir daudz un dažādi cilvēki. Tieši tik pat daudz ir viedokļu. Arī manis pieminētajai meitenei nāksies dzirdēt tos vēl daudzus un daudzus, bet dzīve tāpēc neapstājas un nevar ielīst kaktiņā cerot, ka nākamajā dienā viss būs labāk. Nedrīkst apvainoties uz cilvēku, jo viņš saka atisnību un nedrīkst novērsties no cilvēka tikai tāpēc, ka viņš nav tāds kā tu. Nedrīkst aizmirst draugus.
  
• 0 commentsLeave a comment