[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]
Below are the most recent 20 friends' journal entries.
| Sunday, February 12th, 2012 | ||
|
fjokla |
2:45p | Atpakaļceļa busā, redzu jau pa logu pieturā,nebūs labi, kupla memme velk iekšā pa durvi siekalas šķiedošu, puņķi laidošu, visu uz visām pusēm mētājošu un spalgi kliedzošu maļčiku zilā kombinzonā kā balonu tādu iepakotu, mazām, strupām, uz visām pusēm spirīgām kājiņām (Saša, kā vēlāk noskaidrojās),kam seko tāda rozā un bikla meitenīte (Maša, kā vēlāk noskaidrojās). Un tas balons ķērc nejēgā un spirinās un spalgi, un pilnā balsī un aizelsdamies, un visā tajā kliegšanā var izšķirt divus žēlabainus vārdus :"Ķooooķķķāāāā Ļēēēnāāāā!" (kas viņus pavadījusi un pametusi pieturā, pēc tam,kad bijusi-tapusi aizvedusi viņus uz cirku un nopirkusi sulu. Kā vēlāk noskaidrojās). Nulūg, viss kā parasti, šofers pārmetoši atskatās, dažs klakšķina mēli, dažs- ko (dažs domā pie sevis- a ievilkt?! Neteikšu kurš),nu, un tā kādu pieturu. No sākuma šofers neizturēja un, pametis posteni, gāja noskaidrot, kurš te grib izsēdināties un policiju, tas kaukā ne maļčikam, ne vienam neko neizteica un Saša tik vēderu izgāzis šļūk tai mātei no ceļiem nost, laiž puņķi un pilnā galvā brēc pēc tās velna Ļenas, visiem bungādiņas uz robežas, tākā aizkauta kaija,ziniet, unlūg,šajā mirklī, beņķī, kaukur man aiz muguras, ierunājas saprātīga, labi nostādīta teicējtantiņas balss, un sāk viskādīgi dūdināt, ne tā salkani, bet tā paidagoģiski, no sākuma viņa noskaidroja, ar ko tā ķoķa Ļena tik laba bijusi,ka pēc viņas tā vajag kliegt, mātei klēpī sēdot (par to cirku un sulu. "Tik vien?" tapa teicējtantiņās konstatēts), tad sāka aicināt Sašu pie sevis apskatīt grāmatiņu, - re,kāda smuka grāmatiņa, viņa saka, nākšurp, parādīšu, bildītes, redzi,kādas te visādas, nācnāc, parādīšu tev grāmatiņu, vai tad ķoķa Ļena rādīja tev grāmatiņu? Tāda laba grāmatiņa, nāc paskaties, parādīšu, saucas -----"Zdorovoe pitanie"! (es, piemēram, spurdzu) - tam pro markovku i kapustku, ti kušaješ kapustku? (Saša tākā bišku pieraujas, bet Maša bikli atzīstas, ka vakar tieši kapustku esot ēduši), teicējtantiņa turpina- Idji kkkomne, ja tebe konfetku dam... un tad, tākā publikai domātu, klusāku repliku- Katoroi u menja net... No v drugoi sumke jestj! Ta vēl kauko viņa tur meta laukā pa jokiem,neatminos vairs, bet, fakts faktom, ka palēnām, palēnām viņa šitā aizrunāja tam Sašam muti ciet un visi pārējie arī tādi smaidīgi šito klausoties tapa. Kāpjot ārā, novērtēju autobusa varoni, sasmaidījāmies aš, neko tāda stalta kundze, glītu degunu un copi un rudā kažokā, patīkams tāds cilvēks. |
| Saturday, February 11th, 2012 | ||
|
fjokla |
5:26p | Izstādē izstādījos, rīt arī izstādīšos Tavu traku nelaimi. Pa visu šito ķīpsalhalles balagānu, bukletiem un baloniem, ņurcīšanos turpu šurpu uz priekšu uz atpakaļu un dažādiem interesantiem jautājumiem, man laikam gudra seja, jo man tur vislaik klientūra nāca virsū, lajgan es tur vispār ņepričom un fonā, vajarī visa ieliekusies noliktavā, dibenu tik ārā. Unlūk, kad no tā visa izkratījos,ieeju pie spoguļiem, savilkt kārtas un nosaitēties vēl pa virsu,ieskatos,- pizdjec, vienā ausī auskars ir, otrā- nav. Un auskari ta mīļākie,pēdējie nepadirstie no sarkanakmeņu zortes. Ciešanas neaprakstāmas,nu, pie šī fakta konstatācijas. Nu, ta sākas svaidīšanās,skraidīšana, roku vicināšana, visu lupatu izkratīšana, izieto trajektoriju skaitļošana un izmeklēšana,un visam pāri tāda tukšā numura sajūta, jo skaidrs jau, ka halle plaša, vazājos es viscaur, nu,vārdsakot, kas to tagad zinās, kur es šo pasēju un cauri ir, atā atā atā, tātad. Kā pēdējo, aizgāju pakārstīties pie tuvējās dibenizejas apsargiem, caur kuriem pīpēt nemitīgi gāju un mēs jau tākā sadraudzējāmies gandrīz, eju tāda bēdīga viņam (vienam un bārdainam) garām, pa grīdu vien lūrēdama un saku viņam,ka caurlaides man nav, laukā neiešu, betē, es te tikai mazliet pa zemi pameklēšu auskaru,kura tur noteikti nebūs, nušistāds, - auskaru, saki?! Tatā, pabrauka to bārdu, ta tā paskatās pa grīdu no sava aizgalda un pēkšņi metas pie kaukāda necila gruža uz zemes, ceļ augšā un saka- šitas? Essaku, nutā, pa gabalu, atstatus pleķi izmeklēdama un bezcerīgi zemē ieurbusies- nēnē, nebūs,kurtnu būs! Pieeju klāt. IRRRRRRRR! Godavārds, palecos, tad tākā gribēju viņu stipri bučot, bet viņš jau bija paspējis aizslēpties savā aizgaldē, tā itkā nekas īpašs nebūtu atgadījies. |
| Friday, February 10th, 2012 | ||
|
honeybee |
12:34p | |
| Thursday, February 9th, 2012 | ||
|
nenormaaliigaa |
4:31p | Win! A Tu esi kādreiz kā apsūdzētais liecinājis drošības policijā? #mylifeisanactionmovie |
| Wednesday, February 8th, 2012 | ||
|
kruzulis |
12:20p | Vajadzētu noskatīties The Age of Stupid (2009) |
| Tuesday, February 7th, 2012 | ||
|
honeybee |
10:32p | 30+ vecums ir dikti awesome ar to, ka tu, cilvēks, vari ilgi un dikti dzert ar četriem krutiem puikiem, no kuriem trīs vnk randomā uzpeld (tiktāl scenārijs=klasika kopš vēlīnā tīneidžerisma vecuma), bet kautkāda tīneidžerisma vietā ir politika, psiholoģija, diskusijas par bērniem/dzemdībām/stuff, un smiešanās ne par tēmu, un tā. Pirms 10 gadiem es šo visādi citādi lielisko vakaru būtu sačakarējusi, vismaz priekš sevis, ar kaut kādām (piezīmēsim, pilnīgi liekām) ekspektācijām, un gan jau ka puikas arī būtu sačakarējuši. Jā. |
| Sunday, February 5th, 2012 | ||
|
kruzulis |
5:49p | |
|
fjokla |
10:50a | Oij, tagad man rādiõ favorītos: Radio Art, tāds patīkams un atturīgs un salīdzinājumā ar bossanovas rādio nemitīgi neraustās, da i kāda mums te bosanova, reitūzēs un divās zeķēs, ja tā paskatās, vaine, tīrais izsmiekls. Nulūk, vakar no rīta tā pasakaini kafijojot un pīpuļojot un vīrakojot un pa brīdim palasot par Lēvenšelda gredzenu, pēkšņi trūkstos, klausos (tas rādio fonā,ja), akvai, kas par daiļu gabalu, skreju meklēt rakstīkli, papīri, viss pa rokai, pierakstu un nu tik metīšos atrast un visiem parādīt. Kātadjā, rādioārtā rakstīts tā, ka tas,kas tagat skan, tātad: Manos Hadjidakis- I Mikri Rallou. Nu, kas var būt vienkāršāk, vaine, čik un atrodu, nēnu,ir jau skaisti, bet ņe to, tur dzied, demit, a tas gabals bija ar šito meldiņu, viss tāds instrumentāls, ar vijoli un tādiem koķetiem pārpakalnu brienamiem iečīgājumiem un smukām pārejām un šķelmīgām pauzēm ,nu,vārdsakot, tieši manā mīļākajā krāsā un izmērā.Domāju, nē, šitā tas nebūs. Izrakņāju visu amazoni, izklausu tam Hadjidakim visu diskogrāfiju sausu, kur nu dod, kur nu nedod tos ekzampļus,tie jau arī skopi. NAV. Visur dzied, un dzied to gabalu daudzi un dažādi, Maskuri, protams arī, betnu nav, nav īsti, pat vienīgais instrumentālais pliks un garlaicīgs. Demit! Nuneko, metos torentos un nokačāju viņam visu diskogrāfiju no 64tā līdz 2000tam gadam, pilna pape līdz malām, visu dienu klausu un pārtinu un klausu, smukos gabalus atlasu, bet īstā nav. Izmisums. Un tā līdz vakaram, šitādā spītīgi slimīgā apņēmībā, visu notirpušu. Visu gūgli izrakņāju, bezpoņas,kas tas par sapņainu kvartetu, orķestri vai ko to dziesmu šitā smuki apstrādājuši. Takšto, visi gari, sūtiet to gabalu atkal pie manis(jo kā mēs zinām, smuka mūzika, jaukas grāmatas un cilvēki paši iekrīt tieši rokās kā notēmējuši). Betdemit, man deva, - un es nemācēju atrast!!! Tam gabalam JĀBŪT manā arhīvā! |
| Saturday, February 4th, 2012 | ||
|
honeybee |
10:17p | "Bet ir tādas vietas, kur ir briesmas, un tur notiek mīlestība. Tā, ka briesmas ir mīlestība. Es nezinu, kur tas ir, laikam Anglijā." - Lia |
| Friday, February 3rd, 2012 | ||
|
kruzulis |
7:42p | Iejūdzām pelēcīti Šodien iejūdzām pelēcīti un izlīdzējām nedaudz sagurušam Audi pamosties no snaudas. Kamēr pelēcītis sila (mašīnas termometrs rādīja -20C), es tīrīju sniega putekļus, atlauzu pa kādam piesalušam ledusgabalam no iepriekšējās reizēs nenotīrītā slapjā sniega, un stāvvietā novēroju nepierastu rosību - pie vienas no mašīnām piestājusi LAMB automašīna, vienai vienkārši motora pārsegs vaļā. Stiprā salā mašīnai riepas savādi gurkst. |
|
fjokla |
10:05a | Ir tikai asaras Šorīt Narvesenā, cīgas pēŗkot, atmirušiem pirksiem un visu, brīdī, kad vajadzēja sekot neiztrūkstošam- Kafiju, čiveni, salvetes, bulciņu? paņēmu uz izbīli ar stīvu žestu sejas rajonā un- Tuša nav pa seju? Kādu strēķīti manī ieskatoties, pārdevēja konstatēja faktu- Nē, ir tikai asaras. |
|
maruta |
2:31a | tas labi, ka labākie mirkļi glabājas manu sajūtu atmiņās. te tehnoloģijas nelīdzēs. bet šī atmiņa vienlaikus ir arī traucēklis, jo glabājas arī sliktie. to nevar izdzēst. faktus var mēģināt aizmirst, bet izjūtas... |
| Thursday, February 2nd, 2012 | ||
|
fjokla |
10:03a | jauki tā pasēdējām Nu,tas vīns pa virsu bija lieks. Nu, un tas, kas pirms tam, tas ar, kādas divas glāzes. Vai trīs, ja kritiski. Tagad itkā jāiet laukā, bet TĀ tresī. Sēžu sev un drebinos un nevaru saprast, ja tevi tresī no iekšas un tu izej laukā, kur tevi tresī arī no āras, tad tas viss kaukā izlīdzinas,ja? |
|
honeybee |
8:02a | Vislava Šimborska mirusi (mana mīļākā dzejniece ever) |
| Tuesday, January 31st, 2012 | ||
|
kruzulis |
12:27p | Joprojām lasu Piebeidzu hičkaihers gaida otro sēriju - Restaurant at the end of the Universe. Lasīju ar lieliem pārtraukumiem, tāpēc sižeta kopsakars man tā arī palika nedaudz izplūdis. Katrā ziņā lieliski izklaidējos un esmu priecīgs, ka lasot digitāli pasvītroju interesantākās vietas grāmatā. Itkā gribētu palasīt vēl arī trešo un nākamās sērijas, bet 12 dolārus gan vairs negribas maksāt. Pamēģināšu, varbūt kautkur pa atslēgas caurumu varēs sadabūt vismaz epub formātā, un tad ar Calibre pārvērst tās par mūsu grāmatu lasītājam saprotamiem .mobi failiem. Nākamos 12 dolārus iztērēju par Čaka Palanjuka - Survivor: The Novel, nedaudz atkārtošos sakot, ka lieliski izklaidējos. Pirms tam biju lasījis Apsēstos latviešu valodā, kas varbūt bija pārāk smaga artilērija pirmajai reizei, taču neatbaidīja, drīzāk vilināja un radīja gatavības sajūtu tam lai izlasītu vēl kādu romānu. Lūk, un izlasītais Survivor: The Novel nostiprināja manī pārliecību, ka lasīt grāmatas angļu valodā man tomēr ir pa spēkam, tāpēc gatavojos nākošajiem lasījumiem. Biju pat gatavs iztērēt nākamos 12 dolārus, taču pamēģināju to, ko vēl neesmu pamēģinājis ar Duglasa grāmatām - izdabūju tās pie sevis pa atslēgas caurumu, pārvērtu no epub formāta uz .mobi un jau ielādēju mūsu grāmatu lasītājā. Vēl nevaru izlemt, bet kāpēc lai Fight Club nebūtu nākamais darbs, ko es izlasītu. Vēl varētu pieminēt nenopietnu savu spēju pašnovērtējumu: septiņdesmito gadu angļu valoda man padodas grūtāk kā deviņdesmito gadu amerikāņu valoda. Jā, un vēl es gandrīz nopirku To Kill A Mockingbird tomēr kautkāds nemiers mani tirdīja, ka grāmatplauktā biju redzējis kautkādu "lakstīgalu". Es nekļūdījos, grāmata dzelteniem vākiem nebija ilgi jāmeklē. Ja lasīšu, tad droši vien latviski. |
| Monday, January 30th, 2012 | ||
|
ledus |
10:38p | Latviešu kafe Latviešu kafe Sietlā galīgi nerullē, bet ir izdzīvojusi ilgāk par gadu. Ar pļēgurojošu un stulbu viesmīli un nekonsekventu virtuvi. Viegli redzēt: "Under new management". Ēdienkartē: aperatīvi: - kanapē maizītes uz tā-kā-Lāču maizes bāzes. Skat. iepriekšējo ierakstu. salāti: - rosols. Vārīti kartupeļi, desa, gurķi marinēti, ola, krējums, majonēze, zaļie zirnīši. - parastie salāti. rīsi, krabju nūjiņas, paprika, gurķis, ola, kukurūza. - vieglie salāti. Salātu lapas, redīsi, kefīrs, loki. otrie: - kotletes - vistas gabaliņi saldā krējuma mērcē - maizes drupačās apcepti puķkāposti ķiploku mērcē. - mednieku desiņas - gaileņu mērce piedevās: - karcīši saldā krējumā, "Ēlandes stilā" - griķi - vārīti karcīši ar dillēm - varīti karcīši un pēc tam cepti - rīsi zupas: - baltā aukstā zupa uz kefīra bāzes - sarkanā aukstā zupa ar bietēm - borščs - parastā pupiņu zupa saldie: - tillamook saldējuma bumbas pārlietas ar melno balzāmu. Meklēju partnerus. |
|
ledus |
10:35p | Gribu cept rupjmaizi Jācepj rudzu melna melna maize. Tirgus: - Sietlas jukusī organic mīlošā publika, kas iepērkas PCC, Trader Joe's un Whole foods. - Šejienes krievi, poļi un letiņi. - ``latviešu'' kafe. Kopā kādi 3-4 veikali, kas pārdod saldētu leišu vai varbūt letiņu negardmaizi. |
|
ledus |
10:29p | par krievu izcelsmes latviešiem Kāpēc krievi varētu gribēt latviešu valodu kā vienīgo oficiālo? Ja viņi grib norobežot Latviju no Krievijas. Vai viņi to grib? Viņi šeit var dabūt kaut kādu patvērumu no negaidītiem Krievijas pavērsieniem. |
|
honeybee |
11:34a | Es bērnībā biju gudrais un prātīgais bērns, kas vienmēr visu saprot un izpilda mājasdarbus - un, šķiet, manai māsai tāpēc tika uzstādītas neadekvātas prasības, kas savukārt ir licis viņai justies nepietiekami gudrai (kas, starp citu, nav taisnība, viņas grūtības mācībās bija tādas kā jebkuram normālam bērnam - vienkārši es nebiju normāla). Tad nu pie Lias piedzimšanas es nosolījos, ka šito kļūdu nepieļaušu, t.i., nemēģināšu no viņas sagaidīt Džonatana apgriezienus (jo, pirmkārt, nafig nevajag, otrkārt, ir tak daudz kas cits, ko maziem bērniem jādara - lasīšana utt. nav prioritāte). Bet izskatās, ka mazā, lai arī nav nekādā baigajā sajūsmā par mācībām, savos teju 5 gados ir iemācījusies rakstīt (un to viņa labprāt dara), lasīt (pagaidām "uzrakstu lasīšanas" fāzē, kas atsaucas uz gramatiku) un rēķināt (tas viņu kretinē visvairāk, bet es esmu pārliecināta, ka saskaitīšana/atņemšana un divciparu skaitļu apgūšana šajā vecumā varētu būt drusk par niknu). Vārdsakot, malacis mazā, jeij. |
|
honeybee |
9:52a | ..un katru reizi, kad filmās kāds lec no jumta (kas vispār ir riskanti), es auroju "ar galvu pa priekšu, muļķi, ar galvu pa priekšu!!!", nudien, veselības mācības stundās vajadzētu iemācīt to darīt, kā nākas, ja jau vispār. |