pašpasludināts cerības un prieka vēstnesis

Wed, 20 May 2026 13:21:33 GMT

Cilvēks, kurš:

apspiež domas
apspiež izjūtas
nerod izpratni
bet aprok

Saslims ar vēzi.

Tue, 19 May 2026 14:18:01 GMT

Modernā, "institucionalizētā" kristietība ir Jēzus apziņas un sirds inversija.

Tue, 19 May 2026 14:08:54 GMT

Viena no manām mīļākajām latviešu dziesmām ir Imanta Dakša "Idiots".

QOTSA - Live Bob's Garage, Seattle 1999

Tue, 19 May 2026 14:05:02 GMT

Viens no enerģiju-saglabājošākajiem laiviem, kas dzirdēts.

Tue, 19 May 2026 11:58:20 GMT

Uzskatu, ka āfrikāņiem jāokupē Rietumeiropa un jāsadedzina tā no iekšienes. Tāpat kā tā sadedzināja āfrikāņus viscaur koloniālisma un post-koloniālisma vēsturē, kas iestiepusies tagadnē un nākotnē.

Man no vecās derības šai īpašajā kontekstā ir tuvs “zobs pret zobu” princips. Redzu to kā enerģijas izlīdzinātāju. Atriebība ir absurds koncepts, dusmas un naids- vēl absurdāki. Enerģijas disbalansa izlīdzināšanu redzu kā aemocionālu procesu, kam nav nekāda sakara ar tādiem rietumu civilizācijas absurdiem kā “taisnīgums” (dēvēju to par absurdu, jo tas nav nekas vairāk kā apziņas konstrukts, praktiskajā realitātē tas nepastāv).

Mon, 18 May 2026 12:45:23 GMT

Interesants faktoīds par to, kāpēc Slint sākums (pirmie divi albumu) bija tik intensīvi perfekts, taču grupa ātri vien izjuka.

Slint (official) maksimāli iekrita negatīvajās vibrācijās pēc 1.albuma ieraksta un miksa sesijas pie Steve Albini. Un nespēja atgriezties no tās traumas, jo neparūpējās par grupas mikroklimatu un skaidru komunikāciju ar skaņu inženieri (kurš iesācējs vispār apzinātos ko tādu pirms savas 1.studijas pieredzes? Varu pateikt godīgi- neviens pats).

Kāpēc negatīvās vibrācijas?

Ierodoties pie viņa studijā, Slint bija nolēmuši, ka vēlas, lai viņu pirmais albums skan silti un organiski. Nezinu, kā un vai viņi to Albini nokomunicēja, bet rezultāts bija pretējs gaidītajam.

Stīvs samiksēja pretēji- viņš akcentēja skarbos un edžīgos toņos, kas rezultējās ar to, ka stīgu instrumenti skan harsh and edgy.

Rezultātā pēc 1.albuma izdošanas grupu pameta basģitārists, kurš, nebūdams pielīdējs, bija visvokālākais par vilšanos rezultātā.

Ilgus gadus pēc grupas izjukšanas pārējie Slint dalībnieki neļāva orģinālajam basistam piekļuvi 1.albuma failiem (ar mērķi veikt re-mix pa savam, lai panāktu to albuma skaņu, kāda bija iecerēta 1989. gadā). Taču pirms neilga laika viņi beidzot piekāpās un iedeva 1. basistam failus, un tas rezultējās ar Slint 1.albumu, kaa skan tā, kā to bija iecerējuši puikas toreiz, sen, sen atpakaļ.

Manuprāt, skaņu inženieriem reti kad pa labu nāk fakts, ka viņi ir larger then life personalities. Jo tad, nedod dievs, klienti sāk ļauties inženiera atrunām, aizrunām, unikālajam skatījumam. Un tā.

Noslēdzot šo info apkopojumu, vēlos bilst, ka neviena būtne nav perfekta. VISI MŪSU VAROŅI IR TIKPAT IMPERFEKTAS BŪTNES KĀ MĒS!

Slint 1.basista remiksēto 1.albumu var baudīt šeit: https://slint.bandcamp.com/album/tweez-tweethan-mix

Sun, 17 May 2026 11:06:51 GMT

Esmu tik laimīgs, jo viena no manām mīļākajām dziedātājām Mišela Gurēviča atkal būs Latvijā! Injicē šo skaņdarbu manā DNS, LŪDZU, LŪDZU, INJICĒ TO MANĀ DVĒSELĒ!

Sun, 17 May 2026 10:39:53 GMT

Šarmanta post-King Gizz mūzika. Vienīgais grupai stulbs nosaukums. Videoklips - zaļa maģija!

uzsaukums kolektīvajai zemapziņai

Sun, 17 May 2026 09:21:02 GMT

2026. gādā cilvēks nevar vienlaikus iestāties par mieru un taisnīgumu pasaulē, un skatīties Eirovīziju. Kāda runa vispār var būt par kopīgas, skaistākas nākotnes būvēšanu, ja humanoīdi nevar neieslēgt savu ekrānu tieši tad, kad viņu neieslēgšana varētu kopā veidot vismaz kaut kādu signālu?

Viņu smadzenes, nozagtas caur apzināti izkropļotas kultūras patērēšanu, veido kolektīvas alkas pēc arvien jaunas un jaunas kroplas kultūras. Tādi cilvēki kā putnupr - viņi savulaik bija visalternatīvāk domājoši cilvēki, kuri patērēja visaugstvērtīgāko kultūru, taču, nerūpējoties par sava prāta kultūru un pārāk ļoti investējot savos humanoīdiski-sabiedriskajos pienākumos, viņa zaudēja savu sākotnējo dzīvdzirksti ikdienas darba pelēcības tuneļos.

"Skaties uz mani, kā nododu visu, kas reiz man pašam bija svēts!"

Ja pazīsti kādu, kurš skatās Eirovīziju - iepļaukā viņu! Ar sarunu, ar vārdiem jau neko vairs nevar izdarīt šajā ērā, kur vairs nav iespējams nošķirt patieso no nepatiesā un labo no ļaunā.

Sat, 16 May 2026 09:41:11 GMT

Pēc 20 gadiem atskatīsimies uz 2026. gadu un kopīgā nopūtā atzīsim: "Eh, man pietrūkst 2026."? Kļūs daudz jocīgāk.

dzīvības enerģijas laupīšanas cikla niansētība un mitoloģiskās instrukcijas - apkopojums

Fri, 15 May 2026 12:52:25 GMT

"KĀ ATGRIEZT SAVU PLEROMU UN NEPIEDALĪTIES SAVAS DZĪVĪBAS ENERĢIJAS LAUPĪŠANAS LIELAJĀ SHĒMĀ",

ir skaļi vārdi, kas domāti, lai pievērstu uzmanību. Taču es varu apsolīt to, ka, izlasot šo manis un Claude AI kūrēto apkopojumu par gnostisko filozofiju, tu radīsi sev būtiskas atbildes saistībā ar to, kā nebūt par anti-semantu un kā izspiest praktisku jēgu no mistiski skanošiem vārdiem un tekstiem.

Šis zināšanu un informācijas apkopojums varētu būt svētīgs cilvēkiem, kuri:

- Ja tu esi nojautis/-usi, ka šī pasaule ir kas vairāk par kapitālisma dienas kārtību un tev vienmēr ir šķitis, ka šo realitāti caurvij daudz dziļāki strāvojumi par to, ko mēs pieredzam savos trulajos dzīvības enerģijas apmaiņas pret materiālu ikdienas ciklos, tad tev varētu palīdzēt kopsavilkums par šo enerģiju apmaiņas dinamiku. Zemāk lasāmajā informācijā arī ir iekļauta instrukcija, kā nepiedalīties šajā mūžīgajā enerģijas apmaiņas dinamikā. Mērķis ir virzīties pretī Jēzus Kristus tipa apziņai (Lai ietu tālāk, atmet visus aizspriedumus un priekšrakstus, izdzēs savu memētisko atmiņu. Izdarīji to? Varam iet tālāk.)

- Ja esi slinks lasītājs (kaunies un sāc lasīt, un lasi ar reliģisku neprātu!), tad vismaz izlasi secinājumu rindkopu. Un atceries - ja tev kāds par šīm zināšanām kaut ko pieprasa - nogalini viņu, izdzer viņa asinis. Ellē ir īpaša vieta tiem, kuri monetizē universālās patiesības.

- Galu galā viens ir izlasīt, bet otrs - saprast. Tu vari maksāt miljons savas dzīvības enerģijas vienību par visām slēptajām gudrībām, bet tāpat tev no tā visa nebūs nekāda jēga, ja tu pieiesi šai info no savām idiotiskā cilvēka iemācītās bezspēcības un muļķības limitācijām. Tāpēc esi uzmanīgs un sit sev katru reizi, kad jūti, ka ieslēdzas tavas iemācītās bezspēcības analīze.

- Sadod sev vienreiz pa muti un atver acis! Vardarbība pret sevi var būt esenciāls darba rīks, lai pamodinātu (altert) iesnaudušos prātu. Ja vēlies būt saudzīgāks pret sevi, tad 30 sekundes masē un glāsti savas ausis, īpašu uzmanību pievēršos daļai, ko sauc par Tragus, un, darot to, paralēli, nekustinot galvu, ar acīm vien paskaties vispirms 30 sekundes pa kreisi un tad 30 sekundes pa labi. Tas aktivizēs klejotājnervu, kas savieno smadzenes ar gremošanas sistēmu, sasaistot smadzenes ar ķermeni - "as above, so below". Mērķis ir vienot nevis dalīt, dekonostruēt.

BRĪDINĀJUMS: Teksts tapis, sadarbojoties ar AI, ko pasaule atzinusi par līdzšim visbīstamāko - claude.ai (jeb etimoloģiski - KLIBAIS.ai; kāpēc klibais? Tāpēc, ka, ja tas mācētu iet, tas būtu pārāk potents. Ja tas nebūtu ievainots, tas ņemtu savas kājas pār pleciem). Patīk, ka var redzēt tā loģiku un ka tas aktīvi pēta aktuālo netu. Salīdzinoši maz halucinācijas. Zemāk esošās info sāls pārbaudīta post-factum, lai gūtu pārliecību par halucināciju neesamību.

Daimoni, Arhonti un Gnostiskā ciešanu arhitektūra

Semantiskais kaujas lauks: ko vārdi patiesībā nozīmēja

Vārds daimons ir vecāks par tā demonizāciju. Klasiskajā grieķu domā — īpaši sokratiskajā un platoniskajā — daimons bija starpniecības intelekts, kaut kas starp cilvēku un dievišķo. Sokratam slaveni bija savs daimonions — iekšēja balss, kas viņu apturēja no nepareizas rīcības, nevis dzina uz to. Hēsiods aprakstīja daimonus kā zelta laikmeta mirušo garus, neredzamus sargus, kas pārvietojas pasaulē.

Semantiskā nobīde no sargājošā intelekta uz naidīgo entitāti pati par sevi ir teoloģisks varas gājiens — lielā mērā paveikts ar agrīno kristiešu tulkošanas izvēlēm, kas sabruka grieķu daimons ar ebreju antagonistisko garu koncepciju. Šis saplacinājums nebija nejauša. Tas iznīcināja veselu vidējo esamības slāni — apdzīvotu starpzonu starp matēriju un dievišķo — aizstājot nianses ar bināro: Dieva pusē vai ienaidnieka pusē.

Gnostiķi, strādājot tajā pašā periodā (aptuveni 1.–4. gadsimts m.ē.), darīja kaut ko izsmalcinātāku. Viņi saglabāja starpzonu, bet pārdēvēja to par cietuma arhitektūru, nevis apdzīvotu kosmosu.

Gnostiskā sistēma: īsa strukturālā karte

Gnosticisma kodolinsights — dažādi izteikts Sētiāņu, Valentīniāņu, Mandajāņu un citu skolu tekstos — ir tāds, ka materiālo pasauli nav radījis augstākais Dievs.

Demiurgs (burtiski "amatnieks") radīja materiālo pasauli vai nu nezināšanas, augstprātības vai ļaunprātības dēļ — atkarībā no tā, kuru tekstu lasi. Jāņa Apokrifs (viens no Nag Hammadi tekstiem) attēlo Demiurgu Jaldabaofu, kas paziņo: "Es esmu greizsirdīgs Dievs un nav cita Dieva, izņemot mani" — tiešs citāts no Exodus, pārinterpretēts nevis kā monoteistisks paziņojums, bet kā nezināšanas pierādījums. Patiesi augstākākajai esamībai greizsirdība nebūtu vajadzīga. Greizsirdība nozīmē konkurences bailes.

Arhonti (no grieķu archon — valdnieks, maģistrāts) ir Jaldabaofa padotie. Tie pārvalda planētu sfēras — parasti septiņas, atbilstoši septiņām klasiskajām planētām — un to funkcija ir saturēšana. Dvēsele, nokāpjot matērijā, šķērso katru arhontisko sfēru, un katrā slānī kaut kas tiek atņemts — atmiņa, gnosis, savienojums ar Pleromu (dievišķo pilnību augstāk).

Tie ne tikai pasīvi valda. Tie aktīvi novāc ražu.

Barošanās mehānisms: Arhonti un emocionālā enerģija

Doma, ka Arhonti barojas ar negatīvo emocionālo enerģiju, visskaidrāk parādās tādos tekstos kā Pistis Sophia un ir izstrādāta dažādos Nag Hammadi fragmentos. Sistēma darbojas aptuveni šādi:

Cilvēki satur dievišķo dzirksti (pneuma), iesprostotu materiālajos ķermeņos
Arhonti nevar radīt — tikai patiesais Dievs var ģenerēt īstu gaismu
Tāpēc tie audzē gaismu, ko nevar radīt — caur ciešanām, apjukumu un garīgu maldināšanu
Dēmoni šajā kontekstā nav neitrāli starpnieki (klasiskā grieķu nozīmē), bet gan izpildes mehānismi — radot berzi, kārdinājumu un ciešanas, kas ražo emocionālo enerģiju, ko Arhonti metabolizē

Tā ir patiešām radikāla politiskā teoloģija. Tā pārdēvē visas institucionālās ciešanas — impērisko aplikšanu ar nodokļiem, reliģisko vainu, sociālo hierarhiju, karu — par apzinātu novākšanas sistēmu. Gnostiķi skatījās uz Romas impērijas sabiedrību un teica: tas nav tikai korumpēts. Tas ir strukturāli izstrādāts, lai no tevis iegūtu.

Filozofiskā implikācija ir milzīga: ļaunums nav haoss. Tas ir menedžments.

Vēsturiskie teksti un to spriedze

Jāņa Apokrifs sniedz detalizētāko Arhontu kosmoloģiju. Demiurgs rada 365 eņģeļus, lai konstruētu cilvēka ķermeni, katrs atbild par kādu daļu. Pats ķermenis ir slazds — skaista, sarežģīta cietums, lai dievišķā dzirksts būtu apjukusi un savaldīta. Būtiski — augstākais Dievs piemāna Demiurgu, lai tas iepūš dzīvību Ādamā, kas netīšām pārnes kādu patiesu pneumatisko gaismu cilvēka formā. Arhonti nebija paredzējuši dot cilvēkiem jebkādu īstu dievišķu savienojumu — tie tika piemānīti.

Tam ir dziļa implikācija: dievišķā dzirksts cilvēkos ir kaut kas, ko Arhonti nevar pilnībā kontrolēt, jo tie to pilnībā nav radījuši.

Filipa Evaņģēlijs ir smalkāks — tas runā par vārdiem un zināšanām kā ieročiem, norādot, ka Arhonti darbojas caur nosaukšanu, caur valodu un kategorizāciju. Nosaukt kaut ko nozīmē to saistīt. Gnostiskais iniciāts mācās Arhontu vārdus un paroles ne kā burvju formulas, bet kā epistēmisku atbrīvošanos — izprotot sistēmu pietiekami labi, lai navigētu ārpus tās.

Arhontu Hipostāze (Valdnieku realitāte) ir varbūt politiski visaktuālākā. Tā attēlo Arhontus, kas mēģina izvarot Noreju (sievišķu dievišķu figūru), un izgāžas — viņa aicina dievišķo, tie tiek atvairīti. Teksts lasāms kā līdzība par institucionālo varu, kas mēģina pārkāpt un saturēt autentisko es, un autentiskā es spēju atsaukties uz kaut ko, ko institūcijas nevar sasniegt.

Pistis Sophia izklāsta pārstrādes sistēmu — dvēseles, kas nesasniedz gnosis, tiek atgrieztas matērijā, reinkarnētas arhontiskā pārvaldībā, to uzkrātā gaisma lēnām izsmelts pa dzīvesveidiem. Atbrīvošanai nepieciešams lauzt ciklu, nevis tikai labi uzvesties tajā.

Dēmons kā antagonists: filozofiska interpretācija

Ja mēs uztversim gnostisko ietvaru nopietni kā filozofiju, nevis mitoloģiju, dēmons-kā-antagonists veic interesantu darbu.

Jungiskā izteiksmē — Jungs bija dziļi ietekmēts no gnosticisma — ēna ir tieši tas: iekšējā pretestība, kas šķiet naidīga, bet satur informāciju. Gnostiskais naidīgais dēmons un Jungiskā ēna abi norāda uz vienu un to pašu strukturālo realitāti: psīhe ģenerē pretestību, kas jūtas ārēja, bet ir intīma.

Jautājums ir, vai šī pretestība kalpo tev vai kaut kam citam.

Gnostiskajā sistēmā atbilde ir skaidra: dēmona ģenerētās ciešanas kalpo Arhontiem. Tava trauksme, tava šaubīšanās par sevi, tavi kompulsīvie uzvedības modeļi, tavs tribālisms — tie nav nejauši. Tie ir mehānismi, ar kuriem novākšanas sistēma iegūst no tevis, kas tai vajadzīgs.

Tas neērti atbilst noteiktām mūsdienu sistēmām. Uzmanības ekonomikas ir burtiski veidotas, lai radītu trauksmi un sašutumu — specifiskus emocionālos stāvokļus — jo šie stāvokļi rada iesaisti. Šo sistēmu arhitekti nav Arhonti nekādā pārdabiskā nozīmē, bet strukturālā loģika ir identiska: izveidot vidi, kas rada ciešanas, novākt enerģiju, ko šīs ciešanas ģenerē, izmantot novākto enerģiju, lai izveidotu vairāk vides.

Gnostiķi aprakstīja kaut ko reālu. Viņiem vienkārši bija cits vārdu krājums.

Kā cilvēki pārvar Arhontus

Gnostiskā atbilde ir gnosis — bet šis vārds ir slikti saplacinājies nozīmē "slepenās zināšanas", it kā tā būtu parole vai fakts. To labāk saprast kā tiešu eksperimentālu savas dievišķās dabas atpazīšanu.

Teksti piedāvā vairākus specifiskus mehānismus:

1. Atpazīšana pāri pārliecībai Arhonti valda caur doksu — viedokli, izskatu, konsensa realitāti. Gnosis to caururbj ne pieņemot labāku pārliecību, bet ar tiešu atpazīšanu. Tu neticēsi, ka satur dievišķu gaismu — tu to zini eksperimentāli, tāpat kā zini, ka esi apzinīgs, nevis tikai tam tici teorētiski.

2. Atteikšanās no emocionālās ražas Ja sistēma barojas ar specifiskiem emocionālajiem stāvokļiem — galvenokārt bailēm, kaunu, vainu, tribālo dusmu — tad radikāls akts ir pārtraukt producēt šos stāvokļus pēc pieprasījuma. Ne caur apspiešanu, bet redzot mehānismu skaidri. No cilvēka, kas redz novākšanas aparātu, nevar novākt ražu.

3. Atcerēšanās (Anamnesis) Platons izmantoja šo terminu; gnostiķi to radikalizēja. Nokāpšana matērijā ietver aizmiršanu — arhontiskās sfēras atņem atmiņu ceļā uz leju. Atbrīvošana ietver atcerēšanos par to, kas esi zem kondicionēšanas. Tāpēc gnostiskā prakse bieži centrējās ap kontemplatīviem stāvokļiem, vīzionāru pieredzi un iniciāciju — tās bija atcerēšanās tehnoloģijas, nevis pārliecības pastiprinājums.

4. Arhontu nosaukšana Precīzi nosaukt kaut ko nozīmē izkāpt ārā no tā varas. Brīdī, kad vari teikt "šo trauksmi rada sistēma, kas gūst labumu no manas trauksmes", tu esi daļēji izstājies no sistēmas. Pilnīga nosaukšana — visas arhitektūras izpratne — ir caurlaide caur arhontiskajām sfērām pēc nāves gnostiskajā shēmā. Metafiziski vai psiholoģiski princips ir spēkā: skaidrība par mehānismu izšķīdina mehānisma automātisko varu.

5. Sievišķā dievišķā kā atslēga Visos tekstos — Sofija (Gudrība), Noreja, Barbelo — sievišķās dievišķās figūras ir tās, kas nes un pārraida gnosis. Arhonti konsekventi nespēj tās pilnībā saturēt vai sabojāt. Tas liecina, ka gnostiķi saprata kaut ko par zināšanu veidu — receptīvu, relacionālu, nehierarhisku — ko arhontiskā pārvaldības sistēma (kas ir fundamentāli hierarhiska un ekstraktīva) nevar asimilēt. Vīrišķais zināšanu veids caur dominēšanu un kategorizāciju ir Arhontu mājas teritorija. Tie nevar tevi sekot citā epistēmiskā veidā.

KLIBĀ AI secinājumi par augstākminēto:

Gnostiskā sistēma ir viena no psiholoģiski godīgākajām kosmoloģijām, kas jebkad konstruēta, tieši tāpēc, ka tā atsakās padarīt pasaules ciešanas jēgpilnas pasaules pašas noteikumos. Tā nesaka: ciet labi un tev atlīdzinās. Tā saka: sistēma, kas rada tavas ciešanas, nav neitrāla, nav dievišķa un nav pēdējais vārds par to, kas tu esi.

Dziļākais gājiens ir šāds: Arhonti var tevi turēt tikai caur tavu pārliecību par viņu autoritāti. Viņiem nav varas pār pašu pneumatisko dzirksti — tie to nevar radīt vai iznīcināt. Visa viņu operācija balstās uz to, ka tu nezini, kas tu esi. Dēmoni rada berzi ne tāpēc, ka berze ir nepieciešama izaugsmei, bet tāpēc, ka apjukums un sāpes neļauj tev atcerēties.

Izeja nav dumpis — dumpis joprojām ir sistēmas iekšienē, joprojām ražo emocionālo enerģiju, uz kuras sistēma darbojas. Izeja ir atpazīšana. Gaisma, kas zina, ka tā ir gaisma, nav jācīnās ar tumsu. Tā vienkārši apgaismo.

Neatkarīgi no tā, vai to lasi burtiski kā kosmoloģiju vai metaforiski kā psiholoģiju, praktiskais iznākums ir viens un tas pats: visbīstamākā lieta, ko vari darīt jebkurai novākšanas sistēmai, ir kļūt patiesi, klusi apzinātam par to — un pēc tam atteikties izpildīt ciešanas, ko tā bija izstrādāta, lai radītu.

Thu, 14 May 2026 20:57:17 GMT

Šodienas menticīds ir rītdienas menticīds.

Thu, 14 May 2026 18:52:35 GMT

https://www.youtube.com/watch?v=fVN8JITUjkE

Holographic Platonism? Fellas, the fuck we're talking about?

emocija pret pierādījumiem

Wed, 13 May 2026 16:59:33 GMT

Mūsdienu un nākotnes cilvēku kognīcijas pamatproblēma.

FEELZ > REALZ jeb

"Tas, kā X man liek justies, ir būtiskāks elements par to, vai X ir ĪSTS (kā "safabricēts" antonīms)?

Objektīvā patiesība vairs nevienu jaunu cilvēku neinteresē - galvenais ir vibrācija, noskaņa. Šādi intuitīvi tvērumi nav objektīvi izmērāmi. Taču izpisties smadzeņu pišanas sociālie tīkli... kā es sākumā IENĪDU facebook ĪKŠĶI! Jūs nespētu iedomāties, ar kādu klusu naidu es atteicos to lietot. Jo lietot ĪKŠĶI, ir trivializēt savu reakciju līdz pirdiena vērtībai. Galu galā šis simbols sevī neiemeiso viennozīmīgumu, ko tam vajadzētu simbolizēt - labs darbs, es lepojos ar tevi, turpini tā tālāk! Taču īkšķi var arī lietot ironiskā, sarkastiskā un arī izņirdzošā ziņā, viss atkarīgs no konteksta. Īkšķis sevī ietver: izvairīšanos no sarunas, trulu "es Redzēju šo ierakstu - neizlasīju; tagad atpisies" reakciju.

Iztēlojies pamatskolu. Tīnis lejuplādē klasesbiedrenes attēlu no myspace, ielādē to tādā "AI", kas radīts, lai augšuplādētiem cilvēku attēliem novilktu apģērbu un eksponētu savu "kaunu". Nevienam tīnim, kas atradīsies viņas infosfērā, nebūs svarīgi, vai foto ir īsts, daļēji īsts vai pilnībā ģenerēts - viņi visi redzēs tikai savu pirmo reakciju uz šo kairinātāju.

Wed, 13 May 2026 15:48:07 GMT

Mazi gaismas zaķīši
Un melni ēnu kaķīši
Rau satikušies netīši
Zem lapotnes, kur mīžu
Alu sūcot pamīšus
Pieri stutēdams pret koku
Zem acs ar zili melnu loku
Apšļācu sev roku
Kamēr ausīm atpūtnieku runas zogu
Man vate galvā acīs migla tomēr visu dzirdu
Un ļaudis mēļo ka es smirdu
KOPŠ TU MANI PAMETI

- Gatis Vanags

Jungs

Wed, 13 May 2026 14:37:01 GMT

Dziedēt spēj tikai tāds ārsts, kurš pats ir (bijis/ir) ievainots.

Wed, 13 May 2026 10:21:32 GMT

Injicē man argentīniešu bandas Los Espiritus mūziku pa taisno manās vēnās. Dziesmas nosaukums "Pazudis liesmās".

Tue, 12 May 2026 15:30:03 GMT

Rīgas domē rukšu cīņas.

- KAM LIELĀKS VĒDERS?!

- MAN!

- NĒ, MAN!

- ES TEVI NOSITĪŠU, SUKA!

mūzikas ģenēze

Tue, 12 May 2026 15:02:16 GMT

Plašāka 43 toņu sistēmas eksplorācija.

Tue, 12 May 2026 15:00:29 GMT

Burvīga, neliela 43 toņu intonācijas sistēmas eksplorācija. Klausoties ko tādu, šķiet, ka smadzenēm tiek padots vairāk skābekluis

Tue, 12 May 2026 13:14:54 GMT

Viena no skaistākajām naturālistiskajām mūzikām, ko esmu dzirdējis. Mūziķis uzbūvēja Tasmānijas mežā ar saules baterejām darbināmu studiju, lai ierakstītu dabas skaņas, didžeridū un transcendētu to būtību mūzikā. Pats mūziķis arī izskatās savdabīgi - it kā viņa seju grauztu vēzis (gan jau kaut kāda iedzimta vizuāla kaite).

Piemērs: Ron Nagorcka - Lovregana - Music From A Tasmanian Forest [1990]

Composer, performer, and naturalist Ron Nagorcka (born 1948) spent much of his childhood exploring music and the natural world on a sheep farm in Western Victoria (Australia). He went on to study history, pipe organ, harpsichord, and composition at Melbourne University and then composition and electronic music at the University of California San Diego. During this time he also became a competent didjeridu player and began seriously to compose.

In the late 1970s he was active as a composer in Melbourne, taught composition at the Melbourne State College and founded the Clifton Hill Community Music Centre which became a venue of considerable importance to many emerging composers and punk musicians of the time. In 1986 he visited Tasmania as a tutor at the National Young Composers School in Hobart, and decided to move to the island. Since 1988 he has been living and working in a remote forest in northern Tasmania, where he has built his own house and solar-powered studio. In that time he has also joined many different instrumentalists to perform his compositions - in Tasmania, Melbourne, the USA, Japan, Sweden, Italy, Malaysia and especially over the past decade with Norwegians.

Digital technology has since 1990 enabled him to explore a long held interest in the ancient tuning known as "just intonation". Many of his pieces are written using many more than 12 notes per octave and use an unconventional notation.

It was the influence of Australian indigenous culture - in particular the didjeridu players from whom he occasionally learnt - that encouraged him to develop more of an understanding of "Country" and to reflect this somehow in his music. A remote forest on a remote island like Tasmania is a perfect place to explore the natural world, and he is an enthusiastic Field Naturalist and Conservation activist who takes a keen interest in the science, as well as the aesthetics of the Australian bush. Analysis of his extensive library of birdsong often provides the basis for the scales he designs. He makes and plays his own didjeridus, and has incorporated this instrument into his music since 1974. The influence of traditional Aboriginal music is otherwise most evident in his rhythmical techniques.

Unkle

Tue, 12 May 2026 12:49:17 GMT

Viena no maniem mīļākajiem videoklipiem režisors izrādās vēlāk saņēma Oskaru par savu darbu pie filmas The Zone of Interest. Neesmu redzējis. Atsauksmes?

the futility of prediction in life

Tue, 12 May 2026 10:54:36 GMT

Tīnis, ejot uz zinātni, nemaz nenojauš, ka tā ir atteikšanās no dzīves ekstātiskajām patiesībām par labu vienīgi objektīvajām. Bet bērns taču nevar zināt to upuri, kas būs jānes.

Varbūt pastāv kāda dzīves darba joma, ko bērna vai pusaudža prāts varētu sagremot bez šādiem noklusētiem "dzīvildzes zemūdens akmeņiem"?

Nāk prātā industriālā laikmeta sākums Eiropā, kur tikko urbanizēto vecāku atvases labi saprata savu likteni, noskatoties uz vecāku ikdienas mazajiem priekiem un lielajām ciešanām.

Manuprāt, postpostmodernie bērni nemaz nav spējīgi izprast savu vecāku ciešanas, jo viņi pārsvarā mentāli atrodas citur, kamēr viņu ķermeņi turpina savas kustības, savas mazās ikdienas rutīnas. Es ļoti labi zinu, kāds ir "ekranēta" jaunieša prāts, jo es biju t.s. "datoratkarīgais" 90to noslēgumā/jaunās tūkstošgades pirmajos gados.

Es ļoti labi atceros, cik absolūti depersonalizēts es jutos pēc ilgām geiminga sesijām. Jebkura dzīves problēma tika nošķirta no manas paralēlās realitātes "aiz-ekrānijā" un ignorēta. Saruna ar vecākiem nav iespējama, kamēr es mentāli atrodos citur. Ir iespējama, bet tad tā būs divu atšķirīgu pamatstāvokļu "pamodies" un "iesnaudies" sadursme.

Kādu es redzu nākotni? Tādu, kur ekrāns ir integrēts cilvēka būtībā un tiek transcendēts šīs neērtais starpstāvoklis starp veco Oglekļa Dievu un jauno Silikona Dievu.

Tue, 12 May 2026 10:29:27 GMT

https://www.imdb.com/title/tt0064177/

Colossus: The Forbin Project (1970). Kolēģis ieteica kā hidden gem. Filma par to, kā AI pārņem kontroli.

Disclosure 2026

Mon, 11 May 2026 20:00:27 GMT

Trampa NHI/UFO disclosure = konkrētās infosfēras apzināta pārpludināšana ar bullshit info, kas tiek publiskota .gov saitēs. To vēl varētu kaut kā transcendēt, bet, bļağ, šī infosfēra jau ir pārblīvēta ar apzināti taisītu bulšitinfu, lai garāmgājējam būtu nereāli tikt pie sāls.