Sandis uzrakstījis labu rakstu par Ž pasākumu. Vienīgais Didzis nebija vokālists, bet ģitārists/bekvokālists.
Gaidot smago audiovizuālo artilēriju (nolīgām filmētājus un ierakstījām skaņu no pults), koncerta enerģiju var tvert no klausītāju skatu punkta, spiežot uz dziesmas nosaukuma: Inga Mūžamziedošā, Varat Cerēt.
Es tā aizdomājos - šeit es rakstu vairāk sev. Mani arī baigi neinteresē citu viedoklis par sevi un pasauli. Tāpēc - ja man kaut kas nepatiks kāda sakāmajā, es vienkārši izlēgšu viņu no savas mazās, komfortablās realitātes. Nespēju rast nevienu iemeslu, lai to nedarītu. Varbūt tu vari norādīt uz kādu iemeslu, lai es tā nedarītu? Tāpat cieņpilna komunikācija nav iespējama, ja kritiski trūkst pašcieņas. Mani vairāk interesē patiesa saskarsme nevis emociju kulšana. Par interesēm, par dzīves kaisli, par alkām.