June 27th, 2023

• Par savu pretreakciju uz paša negatīvu emotēšanu
• 6/27/23 09:49 pm
• Es ar sevi esmu ļoti lepns vienā punktā- negatīvas emotēšanas ("bļaģsukanahuj") vietā esmu iemanījies no sirds pasmaidīt vai pat smieties. Bija grūti, likās, ka es spiežu sevi izlikties, tēlot. Taču man kā izteikt emocionālam cilvēkam šī spēja ir kā tāds pseidostoicisks kruķis, kas ļauj saglābt mieru, neļauties sīkumiem vai cita cilvēka untumiem. Uzskatu to par esenciālu, lai neciestu no paša vai citu muļķīguma un kļūdām.
  
  Sākumā kontekstuāli smaidot/smejoties, neko nejutu, taču tagad esmu sācis just sevī ielīstam mieru, siltumu un prieku par savu mazo uzvaru. Kurš būtu domājis, ka piekopjot kaut ko uzspēlētu, taču caur apzinātību, var nonākt pie īstu izjūtu ģenēzes.
  
  Nahuj visus asumus un triggerus, esmu apzinājis savu dzīves jēgas vienu no aspektiem kā vides vibrāciju tveršanu un automātisku manipulēšanu ar tām, transcendējot muļķīgus sīkumus un dusmiņas par dzīvesprieku. Tagad atliek vien turpināt nest šo karogu.
  
  Visvairāk iedvesmoja darba vide, kur kāds horizontālā līmeņa kolēģis vislaik slīgst verbālā negatīvismā. Tas sniedza tik uzskatāmu bildi, cik nožēlojami ir tā emotēt par katru sīkumu, ka tapu patiesi iedvesmots. Paldies darbam par dzīves skolu.
• 0 atstāja kaut koatstāj kaut ko