Piekrītu leģendārajam mūzikas producentam Rikam Rubinam, ka cilvēks ir tikai transporta līdzeklis - kā kanāls, pa ko plūst idejām. Ideja ir viena, bet kanāli, pa ko tā var pārvietoties un tapt, var būt vairāki vai ļoti daudzi. Teiksim, neaprakstāmi skaistas melodijas gadījumā vai zinātniskas teorijas gadījumā ir vairāki (vēsturē ir daudz šādu situāciju, kur viena ideja ienāk prātā diviem vai vairāk cilvēkiem un tiek realizēta ar ļoti īsu laika starpību). Vienkāršāku ideju gadījumā, piemēram, par kaut ko, kas ar ko dzīvē saskaras ikkatrs, kanāli var būt ļoti daudzi. Piemēram, zeitgeist jeb laika gara ietekmē nacionālisma apziņas ienākšana cilvēku prātos 19.gadsimta vidū. Jāpiebilst par būtiskākajiem tā laika (faktiski viss 19.gs pēc Napoleona varas krišanas) gara aspektiem - tās bija gan tālas, gan tuvas pagātnes traumas, ko uzplēsuši pēdējie Napoleona kari, revolūciju dekādes un jaunas, spēcīgas un cilvēku prātus pārņemošas strāvas par to, kā visiem būt kopā labāk. Plašāku innfo plūsmu tolaik nodrošināja fakts, ka Eiropa kļuva arvien urbanizētāka, kā arī zīmīga bija dzelzsceļa un telegrāfa lietojuma izplatīšanās.
Ideja savā ziņā ir kā parazīts, kas, sasniedzis savu briedumu, alkst nonākt, atkarībā no pašas idejas, vai nu dažu izmeklētu cilvēku vai cilvēku bara, vai pat visas vienotās pasaules apziņā. Tās rodas kolektīvajā zemapziņā, cilvēkiem apstrādājot realitātes informāciju. Idejas spontanitāte noteikti vairāk ir saistīta ar to, ka ideja ieplūst cilvēka apziņā negaidot - pārsteidzot cilvēku. Spekulēju, ka tās idejas ģenēze visos gadījumos ir atkarīga no laika gara pakļautā cilvēka vai viņu masas, ieperējoties un izšķeļoties kaut kur zemapziņas nostūros un palēnām vai strauji iemājojoties viņu apziņās. Rubins gan runā tieši par tādām idejām, kā translēšanas spēja cilvēkā balstās uz noteiktām zināšanām un talantiem.
Piemēram, mūziķa gadījumā, kur ideja varētu būt izcila melodija, realitātes info, kas ietekmēja ideju, var būt tā dzīves posma mīļākā mūzika, taču tikpat labi tā var būt kretīniska melodija, kas izdzirdēta lielveikalā un, zināmu laiku apstrādāta zemapziņā, tā jaunā formā var nonāk apziņā, piesakoties kā ideja par izcilo melodiju. Taču šī ideja - viena un tā pati melodija - var ieplūst vienlaicīgi vairāku mūziķu apziņā, un tā var būt radusies dažādu cēloņu ietekmē - viens mūziķis nonāca pie šīs melodijas, pateicoties uzbāzīgajai, lētajai lielveikala melodijai, otrs - tāpēc, ka ilgi improvizēja pa līdzīgām notīm, nezinot to melodiju, un tad tā vienkārši ieplūda.
Vēsturē ir daudz gadījumu, kur ideja tiek nosapņota. Interesanti, ka zinātniskās metodes bāze Renē Dekartam arī radās sapnī. "Sapnī es redzēju tabulu, kurā visi elementi perfekti sastājās savās vietās. Sajūsmā pamodies, es to uzreiz pierakstīju uz lapiņas." - teicis Mendeļējvs par aizsnaušanās rezultātu.
Idejas ir cilvēka kontrolē tikpat ļoti, cik cilvēka kontrolē ir viņa liktenis. Un cilvēces liktenis. Faktiski nekādas kontroles. Cilvēka kontrolē ir tikai tas, vai viņš šo ideju "materializēs".
***